Kārtējo reizi internetā parādījusies informācija par kompānijas Apple vēlmēm ielauzties mobilo telefonu tirgū. Jau iepriekš tika baumots par it kā Apple ražotu mobilo telefonu – tomēr tas viss palika baumu līmenī un nekas nopietns no tā nesanāca. Šoreiz ir līdzīga situācija – vispirms www.ppcw.net lapas pārstāvji publicēja fotogrāfiju ar it kā Apple sagatavoto mobilo telefonu un pat nelielu informāciju par to. Tas bāzēts uz ārkārtīgi populārā Sony Ericsson T610 modeļa tehnisko izpildījumu un papildināts ar Apple izstrādāto programmatūru, kas it kā pārceļ aparātu uz viedtelefonu (smartphone) klasi (Nokia 6600, Siemens SX1, Sony Ericsson P900).

“Aplauziens” nebija jāgaida ilgi – pāris stundu laikā noskaidrojās, ka šāda fotogrāfija tik tiešām pastāv un tā ir žurnāla iCreate (iznāk Anglijā) mākslinieku un redaktoru iedomas auglis. Apple iPhone viņi labprāt ieraudzīt kā nākamo Apple produktu, taču ne vairāk. Kompānija vēlreiz apstiprinājusi, ka neskatoties uz viedtelefonu tirgus perspektīvo izaugsmi, Apple nav interese tajā iesaistīties – prioritātes ir IT un digitālo mediju tirgus. Āmen.

Godīgi sakot, nedaudz žēl, jo Apple produkcija vairums gadījumos ir bijusi pārdomāta un ārkārtīgi veiksmīga (atcerieties, kaut vai iPod). Tomēr sagaidīt Apple ražotu mobilo telefonu mums diez vai kādreiz izdosies.

Latvijas internetā neskatoties uz zināmo atpalicību attīstības tempos salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, parādās arvien jauni un bieži vien interesanti resursi. Par pēdējā laika veiksmīgākajiem varam nosaukt klase.lv un auto.delfi.lv. Tomēr tas nav viss – pirms kāda laiciņa (precīzi nav zināms kad, taču orientējoši nedēļas divas atpakaļ) atvērās jauns resurss www.bbi.lv.

Baltijas Informācijas Birojs ir jauna ziņu aģentūra, kas savu darbību uzsāka aprīļa sākumā un grasās konkurēt ar tādām ziņu aģentūrām kā LETA un BNS. Jāpiemin, ka starp šīm aģentūrām pastāv jau diezgan saspringta konkurence – viens otru vaino ideju zagšanā (neoficiālā līmenī gan), gan citos grēkos un grēciņos. BBI parādīšanās tikai saasinās konkurenci un droši vien ieguvēji būsim mēs paši – informācijas patērētāji. Tomēr atgriežoties pie resursa www.bbi.lv galvenais, ko obligāti jāizceļ brīvā pieeja ziņām. Iespējams, ka tā netiek atjaunotas tik bieži, kā LETA vai BNS, tomēr tās ir bezmaksas, kā arī ievērojami analītiskāki un plašāk izvērsti. Piemēram, ja kāds politiķis paziņo, ka viņš grib nopirkt kaķi, tad tiek paskaidrots, vai šim tipāžam ir bijuši līdz šim kaķi, kāpēc viņš gribi kaķi un kāpēc ne suni vai lemingu.

Saits dizaina ziņā ir mūsdienīgs, tomēr nedaudz pieklibo lietojamība – piemēram, pat kārtīgi pacenšoties nebija iespējams atrast tādu vienkāršu lietu kā meklēšana. Lapai ar šādu informācijas apjomu tas ir akūti nepieciešams. Visi materiāli ir sadalīti pa tematiem – Politika, Ekonomika, Sabiedrība, Sports, Kultūra, Notikumi un Pasaulē. Taču Tehnoloģijas nav:) Par ko viņiem pāris cietnīšus nost no kopējā vērtējuma.
Jebkurā gadījumā jānovēl veidotājiem veiksmīgu darbu un potenciālos apmeklētājus apsveikt ar jauna un kvalitatīva ziņu resursa parādīšanos Latvijas internetā.

Laimîgâ mamma un ne visai laimîga meita.

Pitsburgā notiekošajā dažādu izgudrojumu izstrādē Inpex  titulu kā “Gada sieviete izgudrotāja” ieguvusi Lielbritānijā dzīvojošā Paula Ward. Par ko tad šī dāma saņēmusi šo prestižo balvu, kuru nav izdevies izcīnīt 20 gadus nevienam Anglijas iedzīvotājam? Balva piešķirta būtībā par progresu bremzējošo un bērnu tiesību ierobežojošo iekārtu. Tomēr vispirms nedaudz vēstures iz Paula Ward ģimenes.

Paulai ir tīņa vecuma meita Stefānija, kurai kā jau daudziem viņas vecuma jauniešiem patīk laiku pavadītu internetā – precīzāk sakot čatojot. Par saviem piedzīvojumiem čatos Stefānija neapdomīgi reiz pastāstīja mammai (Paul Ward). Tieši uz to pašu laiku tika saņemts rēķins no vietējās telekomunikācijas kompānija British Telecom par interneta lietošanu (dial-up). Tas bija punkts Stefānijas čatošanas epopejai, jo mamma tā īsti neapzinājās, kas ir čats, taču viņa zināja, ka tur mēdz būt lieli, sviedraini un bārdaini onkuļi, kas tā vien grib pārdarīt bērniem. Par variantu, kas tas ir vienkārši komunikācijas veids starp mūsdienu jaunatni, netika padomāts.

Un šeit mēs nonākam līdz raksta galvenajam varonim – iekārtai zem nosaukuma The Phone & Net Guard, kuru izdomāja Paula Ward. Šīs iekārtas uzdevums ir bloķēt izejošos zvanus uz noteiktiem telefona numuriem. Interesanti, ka operators šādu pakalpojumu Anglijā nepiedāvā. Attiecīgi problēmu jārisina pašam klientam.
Interesanti, ka iekārta nepaliks tikai ieceres līmenī, bet jau tuvākajā laikā tiks laista tirdzniecībā visā Anglijā un aptuvenā cena būs 20 lati.

Šodienas Dienas Biznesā lasāms raksts par to, ka pakārtoti Lattelekom piederošo veikalu tīklu Teleparks (tīkls pieder Lattelekom meitas uzņēmumam Lattelekom Sakaru Sistēmas)  plānots pārdod. Iemesls šo veikalu pārdošanai ir Lattelekom vēlme vairāk pievērsties telekomunikāciju pakalpojumu piedāvāšanai.

Tiek plānots, ka Teleparks tiks pārdots izsolē, t.i., kas vairāk solīs, tas arī būs jaunais īpašnieks. Jāatzīmē, ka Teleparks veikali ir gards kumosiņš esošajiem veikalu tīkliem, jo veikali atrodas ļoti izdevīgās vietās – pilsētu un lielākajos tirdzniecības centros. Kā zināms, viens no priekšnoteikumiem veiksmīgam mazumtirdzniecības biznesam ir laba atrašanās vieta. Teleparks gadījumā, īstais veikalu tīkla iegādes iemesls ir nevis pārņemt Teleparks brendu, bet gan veikalus un esošos klientus, kas vairums gadījumos ir juridiskās personas. Attiecīgi teorētiskie Teleparks pircēji ir vai nu jau esošie līdzīga profila veikalu tīklu īpašnieki vai arī firmas, kas vēlas plašāk izvērst savu darbību – 11 veikali jau ir vērā ņemams tirdzniecības tīkls. Kaut arī industrijā virmo baumas par vienu vai otru pircēju, tās tomēr ir tikai baumas un publicēt iespējamo pircēju firmu nosaukumus būtu pāragri. Arī informācija par Teleparks pārdošanu bija pieejama pirms vairākām nedēļām, taču tā arvien bija “viena tante teica” līmenī.

Nobeigumā vēl tikai jāmin, ka viens no patiesajiem Teleparks pārdošanas iemesliem ir tīkla lēnā konkurētspēja – jāņem vērā, ka Teleparks pieder diezgan smagnējam uzņēmumam – Lattelekom Sakaru Sistēmas. Attiecīgi iespējas ātri un kvalitatīvi reaģēt uz tirgus pieprasījumu ir ļoti sarežģīti.
Teleparks apgrozījums pagājuša gadā bija 1,7 miljonus latu, bet 2004.gadā to plānots paaugstināt līdz 2 miljoniem latu.

Vispirms nedaudz vēstures. Kompānija Forgent Networks tālajā 1997.gadā iegādājās firmu Compression Labs, kurai savukārt piederēja, kā pēcāk noskaidrojās, ļoti noderīgs patents numur 4,698,672. Šis patents apraksta datu kompresiju, kura plaši tiek izmantota visiem labi pazīstamajā JPEG formātā. Forgent Networks ilgi nedomāja un sāka draudēt praktiski visiem IT gigantiem ar tiesas prāvām par autortiesību atskaitīju neveikšanu. Vismaz daļēji tas ir izdevies – līdz šim kompānija ir iekasējusi vairāk nekā 90 miljonus dolāru – pārdodot licences gan programmatūras, gan aparatūras izstrādātājiem.

Tomēr ar to Forgent Networks nav nomierinājusies – pagājušā nedēļā ASV teritorijā iesniegta prasība pret 31 IT un elektronikas kompāniju – Canon, Adobe, IBM, Panasonic, Apple, DELL, Xerox, Kodak utt. Prasība ir tieši tā pati – kompensēt teorētiskos zaudējumus par autortiesību pārkāpumu, kā arī piespiest šīs kompānija maksāt par licenču iegādi. Vēl tikai jāpiemin, ka Japānas kompānija Sony jau ir samaksājusi aptuveni 17 miljonus dolāru Forgent Networks par patentētās kompresijas izmantošanu savās multimediju iekārtās.