Ikviens no mums ir sastapies ar tādu problēmu, kā datu pārvietošana jeb pārnešana no viena datoru uz otru. It sevišķi, ja tās ir filmas divx, xvid un citos formātos, vai atkal audio faili mp3 formātā. Datortīkla nav. Gribās aiznest savu mazo kolekciju draugiem. Padalīties, tā teikt. 
Man jau nav žēl. Bet, ir viens bet. Matricu lērumus žēl nest, labie draugi var arī netīšām saskrāpēt. Tā ir gadījies arī man, un domāju arī citiem.
Ko tad darīt? Izravēt no datora cietni un nest pie draugiem? Tas ir iesācējam smags un apgrūtinošs pasākums un arī netīšām pa ceļam var arī cietni sabeigt. Un vēl datorfirmas ar savām uzbāzīgām garantijām, ka kasti vērt nedrīkst vaļā, jo zudīs garantija.
Savulaik datorfirmas tirgoja speciālas kabatas-šuplādes-rackus, kur ievietot cietni, un pēc tam montējamus 5 collu diska vietā, bet atkal tiem savukārt ir nelaime, ne jau katram draugam ir pretī tāda pati iekārta, kur to cietni ātri iespraust.
Bet par mums domā. Par mums padomājusi ir TEAC. Godīgi sakot ar ļoti elegantu risinājumu. Pieslēdzamu ar USB 2.0 palīdzību pārnēsājamu cietni. Pateicoties, Liepājas Datoru Centram manās roķelēs ir nonācis viens no TEAC ražojumiem HD-35 PUK ar 80 gigabaitu lielu cieto disku iekšā.

Principā tas ir jaunums, jaunums Eiropā, un nezinu kāpēc es jau sāku uzskatīt un pielīdzināt Latviju Japānai, jo parasti jaunumi no hardware parasti ātrāk nonāk tur, nevis Latvijā. Bet tagad, kas tik nav nonācis, 2 nedēļas atpakaļ jaunie Intel FSB 800 Mhz procesori un mātuki priekš tiem. Un tagad arī šis devaiss.

Tātad sīkāk:
Paņemot glīti iepakotu un iesaiņotu kasti, piekdien vakarā, speciāli noprovēšanai un protams apraksta uzrakstīšanai, jo no tāda jaunuma ir grūti atteikties, galu galā cietnis :) un vēl pārnēsājams, pārnesu to mājās. Atverot to, tajā ieraudzīju pamācību angļu un vācu valodā uzrakstītu, 2 kompaktdiskus, no kuriem viens bija draiveru disks ar Win98, WinMe, Win2000 un Mac Os 9.0 un Mac Os 10.0  draiveriem, un otrs kā izrādījās totāls spams ar mārketinga informāciju patērētājam, ja nu gadījumā izdomājiet arī ko citu nopirkt no TEAC, tad vēl ieraudzīju barošanas bloku, kādu parasti izmanto priekš klēpjdatoriem jeb tjap-ļapiem un USB savienotāj vadu, kā arī pašu ierīci ar statīvu. Starp citu, pats aparāts ir diezgan vienkārša un tai pašā laikā stilīga dizaina. Korpuss izgatavots no alumīnija sakausējuma. 

Instalācija:
Tā kā man mājās mitinās Windows XP Pro operētājsistēma, kura par laimi atbalsta 'by default' USB 2.0 standartu pie nosacījuma, ja jums tāds datorā ir. Ja ir USB 1.0, iekārta nepretosies un strādās arī ar to, tikai ievērojami lēnāk. Tādi nu tie standarti. Problēmas ar cietņa instalāciju vispār nekādas neradās. Noliku to uz galda, ērtā paliknī, kas nāk cietam diskam līdz. Iespraudu rozetē vadu, iespraudu USB vadu cietnī, iedarbināju to, nospiežot pogu aizmugurē un piespraudu otru USB vada galu pie datora.
Džinkš, atskanēja signāls, un kompītis momentāli atrada manu ierīci, kā USB Drive ST380011A. Kas lika man noprast, ka iekšā tomēr atrodās Seagate ražojuma cietnis, nevis Teac, jo Teac pati neražo tādus. Kādreiz sen senos laikos ražoja, bet taga vairs nē. Disks automātiski tika pieviests, un kā izrādījās disks bija arī priekšlaicīgi noformatizēts iekš FAT32. Man tikai atlika nopriecāties un atcerēties vecās preformatted disketes. Tātad esmu jau gatavs darbam. Un ļoti īsā laika posmā pietam.

Kas lācītim vēderā?  
Teac, kā izrādās ir izlaidusi veselu sēriju ar pārnēsājamiem cietņiem. HD-15 PUK, HD-25 PUK, HD-35 PUK ir dažādu ātrumu, lielumu un ietilbības ziņā atšķirīgi modeļi. Labākā man personīgi šķiet sērija ir PUK-35, jo ir ātrākā un arī ietilpīgākā, bet kā mīnuss arī lielākā un smagākā. Saistīts tas ir ar cietņa izmēru aparātā, izmantoti tiek IDEs 3,5 collīgie cietņi. Pagaidām pieejami 3 modeļi ar 40GB, 80GB un 120 GB lielu diska ietilpību. Visi ir ātrie - ar  7200 apgriezieniem/sekundē apveltīti cietņi.
Manā gadījumā tas bija Seagate Barracuda 7200.7 80Gb cietnis, ļoti ātrs un ļoti izturīgs pret dažādiem triecieniem. Kā datu pārraidei no cietņa un datoru tiek izmantots USB 2.0 standarts, kas atļauj pārraidīt ar ātrumu līdz 480Mbiti/s jeb 60 Mbaiti/s. 
Salīdzinot ar Ultra-ATA 100 standartu, USB 2.0 ir lēnāks par 40% (Ultra-ATA 100 pāraides ātrums ir tieši 100Mbaiti/s). Te būtu nevietā apgalvot, ka ārējais cietais disks strādā tikpat ātri kā iebūvētais. Tas būtu glupi.
Tas nekas, ka lacītim vēderā atrodās ātrs disks ar Ultra ATA 100. Bet pa vidu neaizmirsīsim atrodas USB 2.0 , kas tomēr bremzē bikīt pasākumu. Bet nu tomēr, tai pašā laikā ir patīkami apzināties, ka tev nav jāmocās ar USB 1.0, kas ir 40x lēnāks par USB 2.0 standartu un ātrums tomēr līdzinās reālam cietņa ātrumam, kaut vai tam pašam Ultra ATA 66 standartam. Datu pārraide starp diskiem ir ātra, bet ne tik ātra, ja tā notiktu starp diviem iekšējiem Ultra ATA 100 diskiem.

Rezumē:
Kopumā iespaids par ārejo cietni man palika visnotaļ pozitīvs, ērta ekspluatācija, ātrdarbīgs, ietilpīgs. Un pats galvenais diezgan drošs pasākums. Ražotāja 2 gadi ierobežota garantija. Sver ap 1 kilogramu, aizņem salīdzinoši maz vietas uz galda un maksā ap 140 latiem. Dārgi? Uzskatu, ka pietiekoši normāla cena par ārējo cieto disku, kas tik tikko ir parādījies tirgošanā, par ērtībām, ko tas sniedz neizārdot datoru. Izmantot, kuru var dažādu datu pārnešanai (filmas, mp3 un citi dati), backupu taisīšanai kaut vai no laptop, kā arī citiem dažnedažādiem mērķiem. Par iekārtu dodu visus 9 punktus no 10 iespējamiem. Īpašu paldies gribu novēlēt JRJ ar izlīdzēšanu ar kameru un LDC par iespēju obzervēt un aptaustīt dabā aparātu.