Beidzot tas ir noticis. Tie, kuri var atļauties lietot Internetu ar sava mobilā telefona starpniecību (neba nu WAP, bet pilnvērtīgas Interneta piedāvātās iespējas), var uzgavilēt. LMT beidzot ir ieviesis GPRS. Lai arī tas tagadiņās tiek vēl tikai testēts, tas tomēr var tikt uzskatīs par notikušu faktu.
Kas tad ir šis GPRS? Abreviatūra no vārdiem General Packet Radio Service :)
GPRS ir stipri atšķirīgs mobilo komunikāciju standarts. Viena no visbūtiskākajām iezīmēm ir ātrums. Ja ar GSM palīdzību datus ir iespējams pārraidīt ar ātrumiem, kuri nepārsniedz 9,6 kilobitus sekundē, tad GPRS šo latiņu paceļ līdz 115 kilobitiem.
Apstiprināts 1997. gadā, šis standarts ļāva beidzot apvienot mobilā telefona nu patstāvīga onlaina (tiešsaistes:) esamību. GPRS būtiskākā atšķirība no GSM ir tā, ka lietojot šo servisu Interneta lietošanai, jūs maksājat nevis par Internetā pavadīto laiku, bet gan par saņemto un pārraidīto datu apjomu.
Mobilo komunikāciju standarti ir vairāki. Iesākumā bjia NMT. Tad nāca GSM tīkli un visi sāka kļūt laimīgi. Tad ieradās HSCD nu mazliet vēlāk GPRS. Mobilie telefoni izgāja Internetā. Tālāk jau ir EDGE (cik zīmīgs nosaukums:), kas faktiski ir uzlabots GPRS un tad jau visu aprunātais - UMTS, jeb plašām tautas masām pazīštams kā G3. Līz tam mums vēl dzīvot un dzīvot..
Nepārstāstīšu attiecīgās LMT lapas saturu, lasiet paši.
P.S. Atvainojiet, ka tik murgaini.