Zviedru filosofs Niks Bostroms (Nick Bostrom) tik dikti ietekmējies no filmas Matrica, ka sācis pierādīt to ka mēs dzīvojam sava veida matricā. Zinātniskos pētījumus ietekmēja ne tikai filma, bet strādājot pie makslīgā intelekta radīšanas jamējais atskārta, ka varbūt cilvēce kādreiz radīs makslīgo intelektu, un varbūt pat ir radījusi. 
Pēc filmas noskatīšanās nabags ir saņēmis tādu triecienu, ka sācis vākt pierādījumus, sīki sāka studēt šo tēmu, un ir sarakstījis veselu zinātnisku darbu, ko nosūtījis filozofijas žurnālam Philosophical Quarterly.
Viņš apgalvo, ka iespējamība ir tāda, ka 25% no simts mēs patiešām dzīvojam vienā lielā datorā, jo nav pierādījumi, ka mēs varētu arī nedzīvot tanī. Īstenībā, ko var zināt, varbūt tomēr pierāda. 
Pēc Vnunet.

AUTOnomy Concept Art

Ir jau agrāk bijuši mēģinājumi ražot transportlīdzekļus, kas kā degvielu izmanto ūdeņradi. Pavisam drīz (šī gada beigās) tādu mašīnu uz Highlander džipa bāzes taisās izlaist Toyota. Nesen redzēju rakstu iekš Compulenta.ru, kur stāstīts par projektu, ko izstrādā General Motors. Viņu pieeja šai lietai ir nedaudz savādāka, jo tikšot mainītas daudzas tradīcijas, kas mašīnbūvē izmantotas ilgu laiku...

  Reiz jau rakstījām par SETI programmu, ar ko tur cilvēki nodarbojas un kam tas viss vajadzīgs. Tātad - SETI nodarbojas ar ārpuszemes cilvilizāciju pēdu meklēšanu. Līdz šim projektam bija savi ierobežojumi, kas bija saistīti ar Arecibo Radioteleskopa izmantošanu. Proti - laiks, kas tika atvēlēts SETI vajadzībām bija nepietiekošs. Līdz ar to arī bija iespējams vienlaicīgi observēt nelielu kosmosa daļu - līdz 1000 zvaigznēm. Tagad SETI plānos ir uzbūvēt jaunu teleskopu. Pat ne vienu teleskopu, bet veselu teleskopu kopu (350 gab. - 6 metri diametrā katra). Izmaksās viss šis projekts ap 26 miljoniem dolāru, kur lielu daļu apņēmies apmaksāt Microsoft līdzīpašnieks un Bila Geitsa kolēģis Pols Alens (Paul Allen). Šī iemesla dēļ teleskopi tiks nosaukti viņa vārdā - Allan Telescope Array.

Allan Telescope Array

Tātad šo 350 teleskopu kopu paredzēts pabeigt jau 2005. gadā un tas dos SETI iespēju to izmantot 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā. Šie teleskopi tiks būvēti 290 jūdzes no San Francisko kādā Hat Creek Observatorijā (Hat Creek Observatory). Pēc SETI speciālistu aprēķiniem, atdeve pētījumiem, salīdzinot ar Arecibo Radioteleskopu, būšot vismaz 100 reizes lielāka, t.i., SETI tad spēs novērot sākot no 100000 līdz pat 1 miljonam zvaigžņu vienlaicīgi. Kā minēts xTerra.ru, tad projekta veiksmīgas realizēšanas gadījumā pēc 25 gadiem cilvēce zinās - ir vai nav visumā vēl kādas saprātīgas būtnes. Rodas tikai viens jautājums, kas šos iegūtos datus spēs apstrādāt?...

  Izmantoti materiāli no Space News, xTerra.ru, Allan Telescope Array.

SuperLinuxDators atradîsies kaut kur tur

Lawrence Livermore Nacionālās Laboratorijas pārstāvji paziņojuši par nodomu ķerties klāt pie paša spēcīgā datoru kompleksa izveides, kurš bāzēts uz Linux. Pašlaik laboratorijas speciālisti ir noskaidrojuši, kāda konfigurācija viņus apmierinās – gandrīz katrā no 962 datoriem, kas būs apvienoti vienā klasterī, atradīsies divi Intel Xeon 2,4GHz procesori, 4 GB DDR SDRAM operatīvā atmiņa, kā arī viens 120 GB cietais disks. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem visa klastera maksimālā veiktspēja būs 9,6 teraflops (9,2 triljonu teorētisko operāciju sekundē). Šo pasūtījumu ir gods izpildīt kompānijai Linux NetworX.

Atgādināsim, ka pašlaik par pašu jaudīgāko datoru “kopumu” tiek uzskatīts NEC Earth Simulator, kas ir uzstādīts Japānā un ar tā palīdzību tiek noteikta zemestrīču iespējamība uz salas. Savukārt datoru komplekss par kuru iet runa ziņas sākumā paredzēts izmantoљanai nedaudz negantākam mērķim – atomieroču simulācijai. It’s army, baby, it's army…

Starp citu, laboratorijas pārstāvji paziņojuši par gatavību rīkot Doom III čempionātu:). Joks, protams…

Par projektu, kas paredz doties kādam no pilotējamiem (lasi - ar cilvēku iekšā) kosmiskajiem kuģiem iekarot Sarkano planētu, paziņojusi Krievijas kosmiskā aģentūra (Rossaviokosmos). Projekts paredz darba pie 2 kosmiskiem kuģiem - viens, kas dosies agrāk un līdzi vedīs degvielu, kas paredzētam otrā kuģa atpakaļceļam un otrs, kurā atradīsies seši cilvēki - kapteinis, pilots, borta mehāniķis, ārsts, bioloģijas speciālists, kā arī ķīmiķis.

Pietuvojoties Marasam komanda sadalīsies divās daļās - viena paliks uz galvenā kuģa, savukārt otra dosies uz pašu planētu. Domājams, ka projekta dzīvē realizēšanos vēl būs jāgaida ilgi - to paredzēts veikt 2014. -2015. gadā.

Projekta izmaksas pagaidām ir vēl kautrīgas (relatīvi) - nieka 20 miljardi ASV dolāru. Ņemot vērā Krievijas "spīdošo" ekonomisko stāvokli, pati valsts segs tikai 30% no izdevumiem, bet pārējo drīkstēs segt Eiropas un ASV pārstāvji, piemēram NASA.

Pēc Yahoo!