Zinātnieki ir sekmīgi realizējuši virkni mēģinājumu un eksperimentu ar dzīvām pelēm, kuru smadzenēs tiek iedzīvināti elektrodi, ar kuru palīdzību tās var vadīt. Piemēram, ja gribās, lai pele pagriežās pa kreisi, atliek tikai pelei nosūtīt signālu, kuru tā interpretēs kā pieskaršanos kreisajai ūsai, bet pēc tam, kad viņa būs pagriezusies nepieciešamajā virzienā, tiek nosūtīts signāls, kurš peles smadzenēs stimulē baudas centru.
Iemesls, kāpēc zinātnieki tik ļoti ņirgājās par pelēm, ir prozaisks. Pagaidām nogruvumos un šaurās vietās, kur ir cilvēks netiek klāt, tiek izmantoti dārgi roboti. Peles, savukārt, var pārvarēt neprognozējamas virsmas - rāpties pa vertikālām trepēm, nokrist un nostāties atkal uz kājām, nenokrītot pāriet pāri šauram tiltiņam vai arī nolekt no praktiski jebkuras virsmas.
Vēl viens moments - pelēm ir iespējams iemācīt doties pie drupās apraktā cilvēka, orientējoties pēc viņa smaržas.
Šeit, gan, diezgan spēcīga kļūst ētiskā problēma - izmantot nabaga dzīvnieciņus šādiem nolūkiem, pat, ja tiek glābta cilvēka dzīvība. Arī pašus projekta tēvus šī problēma nomoka. It kā pelītes jūtoties šausmīgi labi un esot apmierinātas ar visu šo padarīšanu, bet pati ideja laiku pa laikam pat viņiem uzdzen šermuļus.
Pēc BBC|Russian.