Tuvojas Lieldienas un, liekas, būtu nepieklājīgi, ja cietnī nebūtu nekas par olām. Kā runā gudri vīri, tad iegriežot vārītas olas tām esot īpatnība nostāties uz olas šaurāko galu, bet neviens līdz šim tā īsti šo fenomenu nespēj izskaidrot.

Tâ nav vienârða ola - tâ ir zinâtniski izpçtîta!

Kā izrādās noslēpums slēpjas tajā faktā, ka iegriežot olu, tās smaguma centrs pārvietojas uz augšu. No vienas puses tas esot (vai vismaz izskatās) pretrunā visiem dabas likumiem. Tomēr matemātiķi Keits Moffats un Jutaka Simomura, kas šai problēmai veltījuši sešus mēnešus, apgalvo, ka visam ir zinātnisks izskaidrojums. Kā viņi stāsta, uz aso galu nostājas tikai vārīta ola un arī  - ne vienmēr. Tas notiek tikai tādos gadījumos, kad iegriešanas spēks un berze ar galda virsmu ir noteiktās robežās. Ievērojot šos priekšnosacījumus, daļa griešanās enerģijās pāriet horizontālā spēkā, kā rezutātā iegrieztās olas asis pārcieš veselu sēriju grūdienu, kas visbeidzot, arī noved pie tā, ka smaguma cents paceļas. Nevārītā olā, savukārt, griešanās enerģija izkliedējas sķidrumā.

Nu tad visi tagad vāram olas, ja gribam arī krāsojam un mēģinam iegriezt tā, lai viss notiek kā paskaidrots augstāk. Pēc XTerra.ru.