08:57 Par maziem zaļiem cilvēciņiem. Skatīt multenes... [ www.greenman.ru] 13:15 Zvaigžņu karu jaunākā epizode sauksies Star Wars: Revenge of the Sith un noskatīties to varēsim 2005. gada maijā. [ yahoo news] 14:51 No Ņujorkas uz Londonu 54 minūtēs. Tas viss ar vilcienu, kas pārvietosies ar ~8000 km/h ātrumu. Vai tas ir iespējams? [ media.dsc.discovery.com] 14:15 Interneta "tētis" iecelts bruņinieku kārtā. [ www.digitmag.co.uk] 13:59 Teorija par to, ka melnajā caurumā viss pazūd bez pēdām var izrādīties nepatiesa un 21. jūlijā Stephen Hawking centīsies to pierādīt. [ new scientist]  |



Nav cepuminju, nav polla. [kāpēc?]Floppy diskus...
Izmantoju ikdienā |
8% (49) |
Pa retam izmantoju |
57% (353) |
Neizmantoju vispār |
28% (173) |
Kas ir Floppy? |
7% (43) |
15 komentāri |
visi citi...

Šodien vardadienas svin:
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds
Nimepaevalised on:
Ambrus, Arbo, Arp, Arpo
Šiandien vardadieni švencia:
Rimvydas, Žygintė, Zenonas (Zenius), Irena
|

 | Mars Odissey | Šī gada aprīļa sākumā tika palaists marsa virzienā kosmiskais aprāts Mars Odissey, kurš vakar bija pietuvojies savam galamērķim - Marsam un sācis koriģēt trajektoriju. Attālums starp minētajiem objektiem ir nieka 10,8 miljoni kilometru. Veicot 0,45 kilometrus sekundē, Odissey sasniegs savu galamērķi approx pēc mēneša - 24. oktobrī.
 | melnais caurums? | NASA astronomi paziņojuši, ka viņi ir ievērojušu nelielu apvidu mūsu galaktikas - Piena Ceļa centrā, kur it kā esot melnais caurums, kura masa ir pielīdzināma apmēram 2,6 miljoniem mūsu Saules masām. Tas neesot pierādījums, ka melnie caurumi eksistē, bet tas ļauj apgāzt daudzas hipotēzes, kuras ir pret tāda tipa objektiem.
Fix [2001.Sep.10]: Sorry, bet toč nesekoju līdzi astronomijai ;) Labi, nevis ir pierādīta melno caurumu eksistence, bet vienkārši ir novērota melnā cauruma un neliela komsiska objekta satikšanās. Sorry again...
 |
 Japānas gaišie prāti negrib apstāties un prezentē vienu tehnoloģiju pēc otras. Šoreiz Siggraph izstādes laikā tika izrādīta tehnoloģija RobotPhone. Vienkāršākos vārdos tehnoloģija strādā šādi ir nopērkams komplekts, kurā ir 2 spēļu lācīši. Bet lācīši nav parasti! Viņi ir saistīti savā starpā ar bezvadu datu pārraides sistēmu (ar kādu tieši, pašlaik vēl nav zināms). Tas, ka lācīši izskatās pūkaini un mīksti, tas vēl nenozīmē, ka viņu iekšās ir skaidas vai vate. Viņiem iekšā ir ļoti sarežģīta robota mehānisms, ka dod iespēju lācītim kustināt rokas, kratīt galvu un ko tik vēl ne. Jautāsiet, priekš kam tas viss? Iedomājieties situāciju, ka kāda buisness-woman ir ļoti aizņemta ar darbiem un viņai nepavisam nesanāk laika pievērst uzmanību savam bērnam, kas ir mājās. Viņa paņem vienu no lācīšiem rokās un pakustina, piemēram, tā rociņas. Tieši tā pati darbība notiks ar otro lācīti, kas ir pie bērna. Tātad mātes mājās nav, bet tajā pašā laikā ir:) Tā pat varat sarunāties ar lācīšu palīdzību kā pa telefonu, bet tagad varēs vēl žestikulēt. Lai izprastu par ko tieši iet runa un kā tas notiek dzīvē, varat atvilkt no mums mpeg failu, kur tas lieliski parādīts.
Pievienotie faili: Lâcîði darbîbâ! (0,00 KB)
 Interesantu veidu kā ķert noziedzniekus atraduši FIB onkoļi. FIB laboratorijā tika izveidota kāda sistēmas, kuras nosaukums pašlaik ir CODIS System. Tajā tika apvienotas tiesu zinātnes ar datortehnoloģijām, kas it kā spēs ātrāk atrast vainīgo kādā no padarītiem noziegumiem. Tātad šī CODIS sistēma ļaus federālajām, valsts un vietējām laboratorijām mainīties un elektroniski salīdzināt cilvēka DNS, tādā veidā ātri atrodot pāri darītāju.
 |
Reuters ziņo, ka Savienoto Valstu valdības laboratorija atklāja (t. i. beidzot parādīja) visspēcīgāko datoru uz pasaules, kurš ir ieprogrammēts simulēt atombumbas sprādzienu. Nosaukums šim pasākumam ir ASCI White un tā izmaksas sasniegušas pat lielo 110 miljonu dolāru robežu. Dators salikts apmēram vienādās kastītēs, kas pēc izmēra varētu būt vidēja ledusskapja lielumā un to kopējā platība aizņem pāris basketbola kortus (neprasiet kapēc tiešu basketbola). Kā jau teicu, dators būs paredzēts atomsprādzienu izmēģināšanai, ko ASV valdība apsolījusies neizmēģināt "dzīvajā". Zvērs, kuru ir uzbūvējusi kompānija International Business Machines (aka IBM) sver tik par cik 17 pilna svara ziloņi un izmanto tik pat dzesēšanas, cik būtu nepieciešams 765 māju atdzesēšanai. Darbības ātrums nav nosakāms skaitļos, bet IBM atzīst, ka tas, ko šis superdators spēj paveikt sekundes laikā, parastam kalkulātoram būtu jāapdomā apmēram 10 miljonus gadus...
Pēdējie 20 raksti:
|
|