Lai izdrukātu šo rakstu, savā browserī izvēlieties File -> Print, nospiediet uz ikonas print, vai arī, ja sanāk, spiediet šeit.
Šī raksta on-line (oriģinālā:) versija atrodama pēc adreses http://cietnis.lv/?id=67, no kurienes arī šī izdruka ir nākusi.
Jebkura neautorizēta (bez autora piekrišanas) šī materiāla izmantošana var viest bēdīgas sekas. To darīt vienkārši nedrīkst.

Kārtējais mēģinājums izpētīt Marsu
laacz (http://laacz.lv/) @ 2001-09-18 13:47:00


Mars Odissey
Mars Odissey
Šī gada aprīļa sākumā tika palaists marsa virzienā kosmiskais aprāts Mars Odissey, kurš vakar bija pietuvojies savam galamērķim - Marsam un sācis koriģēt trajektoriju. Attālums starp minētajiem objektiem ir nieka 10,8 miljoni kilometru. Veicot 0,45 kilometrus sekundē, Odissey sasniegs savu galamērķi approx pēc mēneša - 24. oktobrī.


Tiklīdz automātiskā stacija nokļūs Marsa tiešā tuvumā, tā sāks pētīt šīs planētas ģeoloģisko uzbūvi minerālu meklējumos. Kā arī, iespējams, ka ar šī kuģa palīdzību tiks noskaidrots, vai uz Marsa ir bijis ūdens, vai ne.

Kā jau cilveki atminās (es ceru), liela daļa kosmisko kuģu, kuri devušies uz Marsu ir pazuduši. Tā arī notika ar Mars Polar Lander, kuš pirms pusotra gada pazuda, nosēžoties uz Marsa virsmas. Taču, šī gada sākumā kantoris, kura pētnieciskas dabas aparāts Mars Global Surveyor atrodas Marsa orbītā piedāvājās palīdzēt, filmējot nolaišanās apkārtni, kā rezultātā itkā tika atrasts šis pats 'pazudušais' kuģis, kurš, pat ne sasities, bet reāli stāvēja uz visām trijām kājām, kā tam i vaidzēja darīt. Šis moments lika pārskatīt avārijas iemeslus, par kuriem līdz šim tika uzskatīta švakā testēšana uz zemes un datorsistēmas kļūmes.

Atgriežoties pie mūsu Mars Odyssey, piezīmēšu, ka tā radīšanai NASA ir izdevusi 297 miljonus zaļo.

Taču, neskatoties uz paranoidālajiem testiem, bez problēmām neizpalika. Pēdējo pāris nedēļu laikā NASA viedie vīri cīņās ar kuģa orientēšanu telpā, jo kamerā, kura orientējoties pēc zvaigznēm, sāk atstaroties saules stari, kas būtiski pasliktina orientēšanās spējas ;) Rezultātā izrādījās, ka saules stari atspīdēja no atvērtajiem rentgenstaru spektrometra aizslietņiem.Tiklīdz tas tika noskaidrots, aizvēra spektometru un viss ir okei.

Nākamais NASA organzētais lidojums uz šo planētu notiks ne tik drīz - 2003. gadā.

Savukārt 2007 gadā francijas kosmosa aģentūra uz Marsu sūtīs savu NetLander. Viens no tā mērķiem būs desmitiem tūkstošu fanātu sarūpētā mikrofona nogādāšana uz Marsa virsmas. Iepriekšejais mēģinājums izgāzās līdz ar jau minētā Mars Polar Lander pazušanu. Šis mikrofons darbosies plašākā frekvencē un līdz zemei nonākšot arīdzan zemie, cilvēka ausij nedzirdamie, toņi.

2005. gadā Krievija sūtīs savu kosmisko kuģi Marss-Foboss-Grunts uz Marsa pavadoni Fobosu. Tā mērķis būs nobildēt panorāmu, savākt grunts paraugus un ar visiem paraugiem doties atpakaļ uz Zemi.

Krievu projekts ir interesants ar to, ka tas būs maza izmēra pilnībā autonoms (dzinēju ziņā) lidojošais aparāts, kurš pats sevi uzcels pie debesīm ar stacionāru plazmas dzinēju. Ja šā tipa kuģi pierādīs savu dzīvotspēju, tad tie tiks izmantoti mazu debess ķermeņu pētīšanā un mazu kravu nogādāšanai uz stacionārajam orbītām, varbūt pat tām, kas pieder citām planētam, un kur ir cilvēki..

Nesodiet mani, ja kaut kas neatbilst patiesībai. Just - piebilstiet, kas nav un tas tiks izlabots ;)

« Atpakaļ uz rakstu