Ik pa laikam parādās kompānijas, kas ar saviem produktiem sola nāvi ierastajām 3,5” disketēm. Daļēji tas tiek panākts izmantojot kompaktdiskus – ierakstāmās iekārtas šodien jau pēc cenas ir pieejami ikvienam, savukārt senāk populārais ZIP formāts tomēr nespēja pārņemt visu datoru lietotāju prātus. Tāpēc arvien tiek meklēti dažādi datu pārnēsāšanas formāti, taču bez lieliem panākumiem.

2001.gadā dibinātā ASV kompānija Storcard pavisam nesen paziņojusi par savu pirmo un pašlaik vienīgo izstrādi – Storcard atmiņas karti, kuras izmērs sakrīt ar ierasto kredītkaršu izmēriem. Nedaudz iedziļinoties kartes darbības principos, kļūst, ka principāli nekas jauns nav izdomāts, taču izmantotas šodienas tehnoloģijas.
Storcard datu apjomu “jumts” vienā atmiņas kartē ir 5GB, savukārt tuvākajā laikā būs pieejams modelis ar 100 MB ietilpību. Atmiņas kartes pamatā ir vecais, labais diskešu darbības princips – ir disks, kuram ir ferromagnētiskais pārklājums un panākumu atslēga ir cik blīvi var tikt izvietoti dati. Datu ierakstīšanas un nolasīšanas principi pa lielam vilcienam arī atbilst 3,5” disketēm. Diska griežas ar ātrumu 3500 rpm.

Storcard priekšrocības nebeidzas ar mazajiem izmēriem un datu apjomu – kompānija ir padomājusi arī par drošību. Tā tiek nodrošināta ar 1024 bitu (!!!) garu atslēgu. Tāpat pie formāta plusiem ir pieskaitāmas diva veida nolasīšanas un ierakstīšanas veidi: PCMCIA tipa nolasīšanas mehānisms, kurš tiek izmantot klēpjdatoros (notebook). Savukārt pie ierastajiem datoriem nolasīšanas/ierakstīšanas iekārta pieslēdzama izmantojot USB.

Protams, datu drošība, apjomi un izmēri ir svarīgi, taču galvenais faktors, kas nosaka iekārtas iespējamos panākumus ir tās izmaksas. 100 MB Storcard atmiņas karte maksās apmēram 8 Ls un izmantojama daudzas jo daudz reizes t.i. pilnvērtīga diskete tikai ar paildzinātu mūžu, savukārt USB nolasīšanas/ierakstīšanas iekārta sākotnēji maksās apmēram 60 Ls. Jāņem vērā, ka pie popularitātes pieaugšanas cenas varētu būt zemākas. Paredzēts, ka tirdzniecībā Storcard nonāks jau šī gada rudenī.
Sīkāku informāciju varēsiet izlasīt kompānijas mājas lapā.

Audigy 2 Platinum

Klāt jaunais gads, ar jauniem produktiem, ar jaunām tehnoloģijām. Šogad Cietņa rīcībā nonāca arī kāds jaunums no Creative Labs - Audigy 2 Platinum skaņas karte, kas varētu teikt ar trīs nedēļu nokavēšanos ir ieradusies arī Latvijā.
Pateicoties Liepājas datoru centram, man radās iespēja uz vienu dienu jamo obzervēt mājās. Aptaustīt tā teikt, paša rokām. Un līdz ar to arī pastāstīt un uzrakstīt par redzēto un dzirdēto.
Zvērs, monstrs - tieši tā varētu nosaukt šo karti aplūkojot parametrus un iespējas, kuras es ieraudzīju uz skaņas kartes iepakojuma kastes. Un parametri ir tik tiešām iespaidīgi. Pirmo reizi mūžā redzu realizētu DVD-Audio atskaņošanas iespēju uz personālā mājas datora. Interesanti, ne?

Vairāki ziņu saiti šodien ļoti aktīvi stāstīja par to, ka visiem Linux lietotājiem labi pazīstamā kompānija Mandrakesoft iesniegumu par bankrotu. Lūk, tūlītiņās viss beigsies – nebūs ne Mandrakesoft, ne Mandrake Linux. Taču mēs nespriedīsim tik asi, bet apskatīsimies uz notiekošajām lietām nedaudz prātīgāk.

Jau aizgājuši tie optimistiskie gadi, kad Linux solīja gaišu un labu (lasi – ienesīgu) dzīvi – parādījās daudzas kompānijas, kas gatavoja savus Linux distributīvus (Red Hat, Mandrakesoft, SuSe un pat Corel), cerēja uz nopietni peļņu. Lietotāji sajūsminājās par bezmaksas, darbspējīgas operacionālās sistēmas iegūšanu un paredzēja Windows sistēmu nāvi. Kas notiek šodien? Bezmaksas tas ir ļoti labi un skaisti, taču Linux zaudē pēc visiem punktiem Windows kā desktop sistēma, bez maskas Linux ir tīri nosacīts jēdziens un, patiesībā sakot, Microsoft pašlaik nav pārspējams un nebūs tāds vēl ilgi un dikti. Patīk mums tas vai nē.

Attiecīgi, bija daudzi investori, kas investēja lielas naudas summas minētajās kompānijās, taču vairāku iemeslu dēļ (lietotāju konservatīvisms ir viens no galvenajiem), šodien vienīgā kompānija, kas knapi savelk galus ir Red Hat. Pārējiem nākas mocīties starp investoru un kreditoru prasībām. Tāpēc MandrakeSoft finansiālā situācija, kad kompānijai nav naudas algu izmaksās, ir diemžēl loģiska. Tāpēc kompānijas vadība NAV iesniegusi prasību par bankrota paziņošanu, bet gan prasību, lai taptu aizsargāta no piespiedu bankrota, ko var pieprasīt investori. Vienkāršāk sakot, MandrakeSoft lūdz pēdējo iespēju – uz kādu laiku atstāt kompāniju mierā un mēģināt reorganizēties. Vai tas izdosies, tas ir cits jautājums. Taču paziņot, ka MandrakeSoft ir bankrots, tomēr ir priekšlaicīgi.

Lai kā mēs nesūrotos par to, ka Latvijā grūta dzīve, algas mazas, bezdarbs liels, valdība korumpēta un tādā garā, ir jāatzīst, ka nav nevienas valsts, kur visa dzīve noris kā pa sviestu – tajā pašā Norvēģijā ir problēmas, Šveicē arī ir savas nepatīkamās īpatnības, savukārt par dižvalsti ASV vispār runas nav...

Izlasot jaunumu no New Scientist saproti, ka pie mums Latvijā tomēr ir labāk vismaz cenzūras ziņā nekā tajā pašā Ķīnā. Neskatoties uz to, ka Ķīnas Tautas Republikā valda komunisms ar nopietnām kapitālisma iezīmē, šis tas no varenā Ļeņina ir palicis pāri – piemēram, dažas dienas atpakaļ visiem Ķīnas interneta lietotājiem ir liegta pieeja pie resursa www.blogspot.com, kurā ikviens lietotājs var izveidot savu virtuālo dienasgrāmatu un visai pasaulei stāstīt par savu ikdienu, pārdzīvojumiem jeb vienkārši savu dzīvi padarīt par publisku.

Droši vien Ķīnas varas iestādēm nav paticis, ka daži lietotāji no Ķīnas pārāk daudz stāsta par valstī notiekošo. New Scientist gan apgalvo, ka pieeja liegta dēļ lietotāja dweb.blogspot.com, kurš it kā publicējis proxy adreses, lai lietotāji no Ķīnas piekļūtu pilnīgi visiem interneta resursiem. Atgādināsim, ka Ķīnas varas iestādes ir liegušas pieeju pie daudziem ziņu portāliem, Tibetas neatkarības piekritēju mājas lapām utt.

Redziet, ka Latvijai jau ir viens pluss. Pie tam nozīmīgs. Valdība mums neaizliedz apmeklēt jebkuru interneta resursu. Darba vietas gan var:)

Šodien visiem pazīstamā kompānija Microsoft sadarbībā ar ne mazāk populāro firmu Intel prezentēs pilnīgi jaunu mediju atskaņotāju ar intriģējošu nosaukumu latviešu valodas pratējiem PIMP. Patiesībā nekā nepieklājīga šajā nosaukumā nav – tā ir abreviatūra no Portable Intelligent Media Player. Precīzāk sakot, šis pat nav pleijeris, bet gan tehnoloģija atskaņotāja ražošanai, kas balstīta uz Microsoft programmatūras risinājumu Media2Go un Intel piedāvājumu aparatūras līmenī izmantojot procesoru Xscale.

Paredzams, ka pirmie PIMP izmantotāji būs ViewSonic un Samsung. Darbu pie platformas radīšanu Microsoft un Intel uzsāka jau pirms gada un sadarbības rezultātā atskaņotāju lietotājiem būs iespējams skatīties MPEG4 video un klausīties mūziku lidmašīnās, autobusos, vilcienos un kur tik vēl ne! Pie tam iekārtas izmēri būs tādi, lai to bez problēmām varētu nēsāt mēteļa kabatā.

Tāpat zināms, ka iekārtām būs USB 2.0, kas norāda uz to, ka jaunā USB versija arvien nopietnāk ienāk tirgū un šodien mātes plati, kas uztur USB 2.0 nevienu jau vairs nepārsteigsi.