NASA kārtējo reizi ir nākusi klajā ar ilglaicīgu un futūristisku, bet, tai pašā laikā, gana realizējamu (ne uzreizi, protams:) projektu. Ņemsim mēnesi. Izvietosim uz tā 20 līdz 40 elektrostacijas. Tās darbošoties uz saules bateriju principa. Tālāk, enerģija tikšot pārvērsta mikroviļņos, kas tiks raidīti uz zemi (šāda tipa elektrības pārraide ir iespējama un pat ir realizēta). Attiecīgi, uz Zemes to visu pārvērtīs elektroenerģijā.
Izmaksas šādam projektam kopsummā varētu būt 150 miljardi dolāru. Pēc tam tas viss sākšot atmaksāties.
Daži citi no NASA izsakās skeptiski, paziņojot, ka tas viss esot stipri dārgāk nekā norādīts. Lētāk būtu izvietot stacionārā orbītā saules bateriju paneļus, kuri varētu izmaksāt stipri mazāk.
Interesanti, kaut ko tādu mūsu dzīves laikā sāks realizēt?

Plançtu parâde

Šajās dienās Zemes rietumu puslodes iemītniekiem ir iespēja obzervēt retu parādību - t.s. Planētu parādi. Vēl līdz maija vidum būs iespēja debesīs ar neapbruņotu aci novērot līniju, kuru veido piecas planētas (!): Jupiters, Marss, Merkūrijs, Saturns un Venēra.
Pēdējo reizi tas notika 1940. gadā, bet nākamā reize būs 2040. gadā.
Interesants fakts iz vēstures - 1954. gadā p.m.ē. Ķīnā, kad tika novērots šis pasākums, valdnieki tā sabijās, ka pat sāka gadu skaitīšanu no nulles :)

Âtomsprâdziens

Lawrence Livermore Labs un Los Alamos speciālisti beidzot ir realizējuši vienu no visdarbietilpīgākajām skaitļošanas operācijām un datorā ir sekmīgi realizējuši divas atombumbas eksplozijas. Tam tika izmantots ASCI White - ātrākais pasaules dators, kuru izveidoja kompānija IBM. Gan datora izveide, gan pašas programmatūras izstrāte tika finansēta no agrāk atomizmēģinājumiem domās naudiņas.
Līdz šim procesu varēja uzskatīt par beta testēšanu :) Tagad, beidzot, faktiski ir pierādīts, ka nebūt nav jāspridzina reālas atombumbas, lai kaut ko pētītu un atklātu šai sakarā.
Tagad nākamais solis būs apgreidot vai pilnībā aizvietot ASCI White, kura jauda ir 12 Tflops ar 30 Tflops mašīnu..
Katra no abām simulācijām uz parasta mājas datora patērētu apmēram 1 000 gadu :)

Rīt (ja laika apstākļi būs labvēlīgi) izplatījumā kārtējo reizi dosies Atlantis šatls. Tam vēderā atradīsies septiņi astronauti. Un, kā jūs domājat, ko viņi tur augšā, tik daudzi esam, veidos? Jā, sliedes.
2004. gadā tiek paredzēts pabeigt 107 metrus garu dzelzsceļu, kurš apjozīs starptautisko kosmosa staciju (SKS). Vilcieniņš, kurš pārvietosies pa šo sliedi to darīs ne ātrāk kā 2.5 centimetrus sekundē (lai neradītu problēmas SKS pozicionēšanā un neietekmētu tās kustību), un tas būs spējīgs vienlaicīgi pārvietot līdz 20 tonnām dažnedažādu lietu. Visa dzelzsceļa garumā būs 10 pieturas.
Bez paša vilcieniņa tikšot izvietoti vēl divi piekabināmi ratiņi. Taču, tie nebūs paredzēti kruīziem ap SKS. Tie palielinās vilcieniņa ietilpību, taču, pašiem astronautiem būšot jāturās pa malām (ar rociņām).
Rīt kosmosā tikšot izsūtīti pirmie 13 sliežu metri un pats čukčukbānīts.
Pēc smh.

Interesanti, ka ar ceļojumiem laikā līdz šim ir aizrāvušies ļoti maz cilvēku. Atminēsimies rakstu iekš "Nauka i Žizņ" par eksperimentu, kura laikā it kā esot izdevies pārvarēt gaismas ātrumu. Cilvēki nenomierinās.