Rīt (ja laika apstākļi būs labvēlīgi) izplatījumā kārtējo reizi dosies Atlantis šatls. Tam vēderā atradīsies septiņi astronauti. Un, kā jūs domājat, ko viņi tur augšā, tik daudzi esam, veidos? Jā, sliedes.
2004. gadā tiek paredzēts pabeigt 107 metrus garu dzelzsceļu, kurš apjozīs starptautisko kosmosa staciju (SKS). Vilcieniņš, kurš pārvietosies pa šo sliedi to darīs ne ātrāk kā 2.5 centimetrus sekundē (lai neradītu problēmas SKS pozicionēšanā un neietekmētu tās kustību), un tas būs spējīgs vienlaicīgi pārvietot līdz 20 tonnām dažnedažādu lietu. Visa dzelzsceļa garumā būs 10 pieturas.
Bez paša vilcieniņa tikšot izvietoti vēl divi piekabināmi ratiņi. Taču, tie nebūs paredzēti kruīziem ap SKS. Tie palielinās vilcieniņa ietilpību, taču, pašiem astronautiem būšot jāturās pa malām (ar rociņām).
Rīt kosmosā tikšot izsūtīti pirmie 13 sliežu metri un pats čukčukbānīts.
Pēc smh.

Interesanti, ka ar ceļojumiem laikā līdz šim ir aizrāvušies ļoti maz cilvēku. Atminēsimies rakstu iekš "Nauka i Žizņ" par eksperimentu, kura laikā it kā esot izdevies pārvarēt gaismas ātrumu. Cilvēki nenomierinās.

Mēs jau rakstījām par to, ka Ķīna ir izdomājusi dodies kosmosā pašas spēkiem. Izrādās, ka, pēc tam, kad trešais bezpilota kosmiskais kuģis sekmīgi nonācis uz zemes, viņi ir apmierināti ar saviem sasniegumiem un domā, ka varētu sākt ņemties ar nopietnākām lietām. Lai gan viņi domā, ka pirmais pilotējamais kosmiskais kuģis varētu parādīties tikai 2005. gadā, jau tiek kalti plāni par kosmiskās stacijas būvi. Jau tuvākajos gados (pirms pirmā cilvēka kosmosā) Ķīna taisās palaist tur augšā kosmisko laboratoriju, bet īsi pēc tam - arī staciju.
Nu ko, vispasaules kosmosa apguves vēsture miniatūrā?

nbinc pamanīja
Eiropas kosmiskaa aģentūra (ESA) savā mājas lapā izvietoja cenu lapu uz pētījumiem kosmosā. Tā sakot, sākās kosmosa komercializāija (kas vispār priecē). Attiecīgi ja tiek izvietota tāda informācija tad, acīmredzot, ir pieprasījums.
Piemēram, 1 kg kravas nogāde uz staciju maksā 26,5 kilo$. Tad nu, ja kāds vēlās var paskaitīt savu svaru un sākt krāt naudiņu :), proti vēl būs šādi tādi papildus izdevumi. Kaut vai - ēdiens. Protams, var njemt līdzi arī savu pārtiku, bet atcerieties, ka par katru kg nāksies maksāt...
Datoristiem laikam būs interesanti ka links (TDRSS) no turienes maksā 100 USD minūtē. Es protams neesmu liels speciālists un nezinu, kas ir TDRSS, bet laikam jau kaut kas ļoti kruts.
ESA lapā ir atrodama arī informācija cik maksā laboratoriju izmantošana un citi "ceņņiki".

Ķīna ir izdomājusi, ka ir pienācis laiks iesaistīties tuvā kosmosa izpētē un plāno realizēt savu kosmosa (ie- vai ap-)gūšanas programmu. Uz doto brīdi tiek izstrādātas jaunas nesējraķetes, kuras spētu apmierināt Ķīnas prasības pārvietojamā smaguma ziņā. Līdz šim Ķīna ir lepjousies ar raķetēm, kuras spēj zemā orbītā pacelt līdz 9 tonnām, bet ģeostacionārajā - līdz 5. Ar jaunajām raķetēm šie skaitļi būšot līdz pat 25 un 13 tonnām, attiecīgi. Piezīmēšu, ka pagaidām jaudīgākās pasaules raķetes paceļ 20 un 7 tonnas, respektīvi.
Kopš 1999. gada Ķīna ir veiksmīgi palaidusi divus nepilotējamus kosmiskos kuģus un plāno to pašu izdarīt arī ar savu pirmo pilotējamo. Tuvākie plāni ir - līdz 2010. gadam palaist, kā minimums, 30 pavadoņus. Nesējraķetes degviela pat tiekot izvēlēta, lai būtu videi draudzīga - šķidrais ūdeņradis, šķidrais skābeklis un attīrīta petroleja. 
Tālāk jau nākšot orbitālā labaratorija, tad vairākas (!) orbitālās stacijas un visbeidzot - ekspedīcijas uz Mēnesi un Marsu. Tā, lūk.
Pēc compulenta.
Patiesībā, liekās jau, ka tas viss arī notiks (varbūt ne gluži tajos termiņos, kādos plānots). Jo, kā rāda pieredze, komunisms ir ļoti spēcīgs un veiksmīgs darba un šāda tipa plānu izpildes dzinējspēks. Uzreizi aiz kara..