Nesen visu pasauli aplidoja ziņa, ka ASV zinātnieki no
Advanced Cell Technologies
dažas dienas atpakaļ sekmīgi klonējuši cilvēka embriju. Procesa būtība ir tāda, ka tiek ņemta esoša nobriedusi olšūna, ar speciālas adatas palīdzību no tās tiek izvākts viss ģenētiskais materiāls. Pēc tam tur tiek ievadīts donora šūnas kodols. Tālāk jau ar speciālām metodēm tiek stimulēta šūnas dalīšanās. Tiesa, piebilst zinātnieki, process ir atkarīgs no daudziem, līdz šim vēl neizprastiem faktoriem.
Šis notikums ir radījis milzīgu rezonansi visā pasaulē.
Pēdīgā laikā vairāki mūsu lasītāji ir norādījuši uz
interesantu ziņu
. Manuprāt, tas ir
fake, jebšu latviski - pīle. Taču, ņemot vērā lielo interesi, publicēsim mūsu patstāvīgā lasītāja
BossX versiju.
Izklausās neiespējami, vai ne? Bet kāds Beļģijas izgudrotājs Defosse izveidojis jaunu datu kompresijas metodi DGS (Defosse Digital System). Šī metode ir kā digitāla valoda, kas attēlus, filmas un skaņu ļauj saglabāt daudz efektīvākā veidā, aizņemot krietni mazāk atmiņas kā parasti.

Manās rokās nonāca žurnāla "Nauka i Zhiznj" pēdējais numurs, kurā starp visādiem interesantiem rakstiem atradu interesantu jaunumu par kuru vēlos pastāstīt lasītājiem. Anglijā iznākusi grāmata "Skeptiskais ekologs", kuru sarakstījis dāņu profesors Bjerns Lomborgs. Autora galvenais uzdevums ar šo grāmatu bija pastāstīt to, ka ne viss mūsu pasaulē ir tik slikti, kas attiecas uz ekoloģiju, jo, kā zināms, visur stāsta par to, ka daba tiek grauta, piesārņojums visur palielinās, nafta drīz beigsies utml. Izrādās, ka nē! Lūk, daži piemēri no grāmatas:
Gaiss Londonā ir tik tīrs cik viņš ir pašlaik bija pēdējo reizi tikai 1585.gadā, kad vēl neeksistēja visādas fabrikas, automašinas utt.
Sēra dioksīda līmenis Eiropas pilsētu gaisā no 19.gs līdz mūsdienām ir samazinājies par 95%.
1950. gadā meža platība uz visas zemes bija 30,04%, toties tagad 30,9% no visas zemes platības.
1949. gadā jaunattīstības valstīs badā dzīvoja 45% iedzīvotāju, tad tagad 15% un pēc prognozēm 2050. gadā - badojošo īpatsvars saruks līdz 12%.
Demogrāfiskais "sprādziens" no, kura mūs baida arī šodien, tā arī nav noticis. Visvairāk zemes iedzīvotāju skaits pieauga pagājušā gadsimta 60ajos - apmēram par 2% gadā, savukārt mūsdienās skaitlis ir 1,25%, bet prognoze uz 2050 gadu - 0,46%.
Nu kā? Vēl nedaudz un "
Greenpeace
" paliks bez darba:)
Nedaudz plašāku stāstu par grāmatu atradīsiet "Nauka i Zhiznj" oktobra numura 70 lpp.

Amerikāņu panki aicina visus zemes iedzīvotājus apvienoties 28. novembrī , lai vienotos kopīgā akcijā "Nokrāsosim mēnesi". Viss kas ir nepieciešams, lai piedalītos akcijā ir parasts lāzers, ko var nopirkt principā uz katra stūra. Lāzera staru vajadzēs vērst viena punktā uz mēness, un ja eksperiments būs veiksmīgs un tajā piedalīsies pietiekoši daudz cilvēku, mēness nokrāsosies tumši sārtā krāsā. Pirmais mēģinājums jau ir noticis š.g. 27. oktobrī. Tuvāku informāciju par šo neprāta akciju jums sniegs šī
mājas lapa
.
"Nedaudz" jokainu pasākumu pašlaik novada kādā Vācijas institūtā. Vietējiem zinātniekiem, vizdrīzāk, nav bijis vairāk ko pētīt un viņi nolēmuši "paņemt priekšā" parastu kafijas/tējas krūzīti, kādu mēs ar jums lietojam katru dienu un pie tam vairākas reizes.
Tātad "paņemšana" izpaužas krūzītes aprīkošanā ar super gudru elektroniku. Krūzes dibenam (saprast, lūdzu, pareizi;)) ir piestiprināts vēl viens dibens, kurā ir salikta visa elektronika un savukārt viņa nosaka ko pašlaik dara ar krūzi t.i. vai pašlaik no krūzes tiek dzerta kafija/tēja/whatever, vai krūze vienkārši stāv, vai arī kāds spēlējas ar krūzīti (viņiem tur Vācijā bārbijas nava, ka krūzes jāmoca?:)). Vēl ir iespējams noteikt vai šķidrums, kas atrodas dotajā brīdī kruzē ir auksts vai karsts.
Visi savāktie dati ik pa laikam tiek pārraidīti uz kaut kādu vietējo serverīti attēloti tabulā, kas parāda, ka tajā un tajā kabinetā, krūzīte tā un tā pašlaik tiek dzerta kafija. Pie tam karsta kafija.
Vai nu es esmu atpalicis vai nu kaut kas cits, bet īsti nespēju atrast atbildi uz vienkāršu jautājumu "priekš kam?!". Varbūt kārtējā, revolucionāra ideja, kas pārvērtīs mūsu ikdienas dzīvi?
Starp citu, jūs
variet ievērtēt
dotā institūta krūzīšu likteni "dzīvajā".
