Kompānija Sony izlaidusi tirgū jaunu sava Sony AIBO sunīša modeli ERS-220. Jaunais modelis vairs nebūs tik ļoti pietuvināts īsta suņa izskatam, kas izskaidrojams ar to, ka esošie pircēji esot vēlējušiem redzēt nevis vēl vienu suņa izskata spēļmantiņu, bet gan futūristisku spēļmantiņu. Skatoties uz bildi, liekas Sony tas ir izdevies.

Savdabīgu aizvietojumu (jeb drīzāk konkurentu) jau kādu laiku zināmajiem Sony AIBO suņiem sākuši veidot kompānijā Hasbro. Sauksies jaunās spēļmantiņas B.I.O. Mechanical Bugs. Rakstā, kas publicēts Wired.com, kopā ar jaunā produkta aprakstu ir doti interesanti salīdzinājumi, kur raksta autori mēģinājuši salīdzināt šo Sony AIBO suni ar jaunajām B.I.O. Mehāniskajām vabolēm...

Pievienotie faili:
    Îsa pamâcîba iesâcçjam (PDF Formâts) (37,06 KB)

Habla teleskops, kurš jau labu laiku ir pasaules astronomu lepnums un gods, varētu tikt norakstīts tuvāko piecu - desmit gadu laikā.
Zinātnieki ir atklājuši veidu, kā radīt mežonīgi vieglu un ļoti lielu spoguļvirsmu, kuru varēs izmantot jaunās paaudzes orbitālajos teleskopos. Viņi norāda, ka izveidot kaut ko jaudīgāku par Habla teleskopu, izmantojot topašu piegājienu, vairs nav ne izdevīgi, ne arī jēgpilni.
Habla teleskopa dvēsele ir tā lielā, divarpus metrus diametrā, lēca. Tas, esot maksimums, ko var izveidot, saglabājot to kā vienotu veselumu pēc palaišanas kosmosā.
Rezultātā tikšot radīts spogulis, kurš, esot 55 centimetrus diametrā, svēršot gandrīz kilogramu. Habla teleskopa primārais spoguļa katrs kvadrātmetrs sver 180 kilogramus, kamēr jaunā spoguļa kvadrātmers - 5.
Nākotnē tikšot izveidoti spoguļi 100 un vairāk metru diametrā, kas gan tikšot primāri izmantoti mūsu planētas obzervēšanai, lai precīzāk prognozētu laika apstākļus un izveidotu detalizētāku pasaules karti.
Lielākā problēma būšot šāda monstra dabūšana kosmosā. Viens no risinājumiem esot to dabūt tur augšā pa daļām un tad samontēt jau orbītā.
Bet par šādu spoguļu reālo izmantošanu varēšot spriest pēc 2009. gada, kad NASA plāno 55 centimetrīgu spoguli izmantot pirmajā jaunās paaudzes teleskopā, kurš aizvietošot uz to laiku jau novecojušo Habla teleskopu.

Kāds Jaunzelandes vietējais izgudrotājs izdomājis jaunu veidu kā atdzesēt viņa iemīļoto Ginness alu. Kā pamatu leduskapim izmantojot fizikas likumu. Strauji izplūstot atmosfērā saspiestai gazei, tā atdzesē savu gāzes balonu, kurā tā atrodās. Zinot šo likumu, vietējais konstruktors-samoučka ievietoja pāris alus bundžu ūdenī apkārt gāzes balonam, un pievienoja klāt vēl turbo kompresoru. Dzinējs veic ap 100000 apgriezienu minūtē un izdala 125 decibelu skaļu troksni, kas pielīdzināms reaktīvo lidmašīnu dārdoņai. Pēc pāris minūtēm alus ir jau atdzisis no +14 grādiem līdz +2 grādiem pēc Celsija. Pēc manām domām, klusāk un drošāk ir izmantot parasto ledusskapi, nekā atdzesēt šādi. Tā tak var veselību sabeigt un galu galā dzirdi pazaudēt.

Brīnumu valstī Japānā valdība izdalījusi vairākus miljonus dolāru vienai ārkārtīgi interesantam zinātniskam darbam. Zinātniskā darba gala mērķis ir pakļaut cilvēkiem tādus jaukus radījumus kā tarakānus t.i. panākt to, ka tarakāni paklausa cilvēka pavēlēm.
Tātad tiek noķerts vietējā institūta ēdnīcā tarakāns un viņam tiek veikta ķirurģiska operācija, kuras laikā nabaga kukainītim tiek ūsu vietā ieaudzēti elektrodi, kas tiek pievienoti mazajās smadzenītēs pie noteiktiem nerviem un otrs elektroda gals tiek pieslēgts mikročipam, kas savukārt piestiprāts uz kukaiņa muguras. Pēc tam jau uz mikročipu tiek raidīti signāli no datora, kas kontrolē tarakāna kustību.
Taisnība, ne vienmēr pēc operācijas tarakāns klausa, bet tomēr daži eksemplāri izrādījās ļoti paklausīgu un uzvedās tieši tā kā zinātniekiem gribējās.
Zinātnieki apgalvo, ka šādi modificēti tarakāni ļoti noderēs gan izlūkdienestam, jo uz kukaiņa muguras var uzlikt arī mikroskopisku fotoaparātu un tad tarakāni būs staigājoši, mazi spiegi. Tā pat glābšanas dienestos šāds dzīvnieks varētu noderēt, jo viņš varēs palīdzēt nokļūt pašos gruvešu dziļumos, kur cilvēks fiziski nevar.
Ak šī Japāna…