Internet Distributed Computing

Pēdējā laikā arvien biežāk nākas saskarties ar izteicienu Distributed Computing vai Internet Distributed Computing. Tiešā tulkojumā tas varētu nozīmēt 'dalītā datu apstrāde' (pēc Tildes Datorvārdnīcas). Normāliem vārdiem skaidrojot, šis izteiciens varētu nozīmēt to, ka vairāki datori izmanto savus resursus kāda viena uzdevuma/aprēķinu veikšanai. Ir sistēmas, kur šādu aprēķinu veikšanai tiek izmantoti datori viena uzņēmuma vai vairāku uzņēmumu specifiska, uzņēmumam nepieciešamu datu apstrādei. Pēc cita principa strādā sistēmas, kas balstītas uz internetu. Tieši par pēdējo varat uzzināt vairāk, spiežot 'Lasīt tālāk'.

Uz internetu balstītās sistēmas visbiežāk ir domātas kādas globālas problēmas risināšanai, kas sniegtu labumu ne tikai organizatoriem, bet gan visai cilvēcei. Ir, protams, atšķirības starp sistēmām, kas būtu tieši visiem noderīgas un kas būtu noderīgas katram nezinot. Tieši tāpēc šīs sistēmas neoficiāli iedala vairākās daļās - medicīniskie pētījumi, kriptogrāfija un zinātne (gan no tehniskās puses, gan arī no fantastikas savā ziņā). Ja, teiksim, medicīniskie pētījumi būtu tieši noderīgi praktiski katram cilvēkam uz pasaules, tad par kriptogrāfiju to nevarētu teikt, jo pēdējais, atkarībā no uzdevuma, atvieglotu darbu pie dažādu uzdevumu risināšanas un lietderība sākotnēji būtu maz pamanāma.

Kādēļ tad nepieciešama tā saucamā Internet based Distributed Computing? Nav noslēpums, ka datu apjomi, kas būtu jāapstrādā katrā projektā, ir pārāk lieli, lai tos varētu apstrādāt ar kādu nieka superdatoru. Tieši tāpēc nepieciešami datori, kas strādātu vienotam mērķim un kuri šos datus spētu apstrādāt ar milzīgu jaudu. Katra projekta princips ir pavisam vienkāršs, lietotājs uzinstalē klienta programmu, kas savukārt pieslēdzas pie interneta, savāc daļu no apstrādājamās informācijas un pēc apstrādes nosūta jau gatavus rezultātus atpakaļ, kur tie, savukārt, tiek pārbaudīti pēc attiecīgiem kritērijiem un nepieciešamā rezultāta. Uz katra datora, kur uzstādīta klienta programmatūra, dati tiek apstrādāti dažādos variantos. Atkarībā no projekta, dati tie apstrādāti tikai brīdī, kad ieslēgts ekrāna saudzētājs (lai netraucētu darbu datora īpašniekam) vai arī nepārtraukti visu diennakti, ja to uzstādījumos ir izvēlējies datora īpašnieks. Dažām programmām ir iespējams norādīt arī resursus, kas tai ir atvēlēti.

Ko tad pēta šie projekti? Šāda veida projekti ir milzumdaudz un to skaits ātri palielinās, tāpēc sīkāk pastāstīsim tikai par četriem, kas pēc mūsu domām ir vispopulārākie.

1. SETI. (Search for Extraterrestrial Intelligence - Ārpuszemes Intelekta meklējumos). Liekas, ka tik daudz lietotāju, kā šim projektam, nav nekur citur. Projekta būtība ir tāda, ka tajā tiek apstrādāts signāls, kas nāk no Arecibo Radioobservatorijas. Tajā tiek meklēti signāli, kuru izcelsme būtu mākslīga, t.i., to būtu nosūtījusi kāda būtne vai dzīvības forma, kuras attīstības līmenis būtu pietiekami augsts, lai to spētu izdarīt. Lai izanalizētu datus, kas ienāk no šīs observatorijas, ir nepieciešami milzīgi resursi, kas tiek meklēti šāda veida projektā. Pašlaik projektā iesaistīti 3487646 lietotāji un ik dienas šis skaitlis palielinās par apmēram 2000. Kopējais datoru apstrādes laiks, kas veltīts projektam ir 861335 gadi. Iespaidīgi, vai ne? Kā tiek stāstīts projekta mājas lapā, tad projekts nebeigsies pat tad, ja rezultāts būs pozitīvs un ārpuszemes civilizācijas signāls tiks atrasts. Ja šāds signāls tiks atrasts, tas tikšot vairākas reizes pārbaudīts un tikai tad paziņots pat to, ka notikusi sensācija. Papildus varu piebilst - visiem interesentiem piedalīties šajā projektā ir nepieciešams diezgan jaudīgs dators, kaut arī ir iespēja, ka apstrādes programmas strādā tikai tad, kad palaidies ekrāna saudzētājs. Projektā ir iespējams veidot un pievienoties grupām un ja kāds izlēmis piedalīties, tad grupas nosaukums ir 'cietnis.lv'. Atrast to var šeit. Sīkāka informācija pie viņiem.

2. THINK. THINK ir United Devices veidots un Intel sponsorēts medicīnas pētījums. Šajā projektā dators apstrādā datus par to, kā potenciālās zāles iedarbosies uz noteiktu proteīnu, kas ir tieši atbildīgs par vēža augšanu. Ja tiks atrastas pareizas attiecības potenciālām zālēm un proteīnam, tad tas varētu sekmēt milzīgam sasniegumam - zālēm pret vēzi. Šajā programmā iesaistījušies nu jau vairāk kā 1000000 lietotāju un to skaits ātri pieaug. Papildus tam, ka projekts ir jau pats par sevi nozīmīgs, projekta sponsori par piedalīšanos ir ar mieru maksāt. Tas gan netiek nevienam no lietotājiem, bet gan aiziet labdarībā - toties katra lietotāja vārdā. Ja lietotāja dators ir jaudīgs, tad problēmas darbināt šo programmu nebūs absolūti nekādas, jo resursi, ko izmanto šī programma, ir niecīgi. Turklāt tās lietošana ir tiešām ļoti parocīga un neuzbāzīga. Arī šeit ir iespējams veidot grupas un ja kādam ir radusies interese - laipni lūgti grupā 'cietnis.lv'. Sīkāka informācija par projektu atrodama pie organizatora United Devices.

3. GIMPS. GIMPS ir kriptogrāfijas projekts, kurā iesaistās vairāk vai mazāk tie cilvēki, kam tuvāka ir matemātika. Šajā projektā tiek meklēts tā saucamais pirmskaitlis, t.i., numurs, kas dalās tikai ar 1 un sevi. Kā piemēru var nosaukt 3, 5, 7... Ļoti darbietilpīgs process un arī dators tiek diezgan noslogots kā arī interfeiss ir diezgan neparocīgs. Lai nu kā, bet tieši šis projekts var lepoties ar panākumiem. Pavisam nesen tika atrast viens no tā saucamajiem pirmskaitļiem, kas izskatās šādi - 2 pakāpē 13,466,917 un no tā atņemts 1. Izrēķinātam skaitlim ir apmēram 4 miljoni cipari, bet šoreiz tos nerakstīšu. Ja nemaldos, tad pie organizētājiem bija rakstīts, ka šāda cipara uzrakstīšanai pilnā formā nepieciešamas trīs nedēļas laika (ja raksta 24 stundas dienā). Šeit jau lietotāji ir daudz mazāk un tie mērīti ar skaitli pāris desmit tūkstošu robežās. Šis projekts tiek turpināts un pat izsludināta balva tam, kurš atradīs primāro skaitli, kas būs ar 10 miljoniem cipariem aiz komata. Balva 100000 USD, bet lai tas jūs neaizrauj, iespējamība, ka ar jaudīgu datoru, divu nedēļu laikā tiks atklāts īstais numurs ir 1 pret 61422 - tas, ja nemaldos, procentuāli ir apmēram 0.006 %. Tātad praktiski neiespējami. Tad jau labāk piedalīties CocaCola izlozēs :). Sīkāka informācija par šo projektu atrodama šeit.

4. Distributed.net. Arī šajā projektā cilvēki nodarbojas ar kriptogrāfijas problēmām (pārsvarā). Šajā projektā jau konkrētāk ir norādīts lietotāju skaits, kas viņu izteiksmē spēj darboties ar jaudu 160000 PII 266 Mhz, kas sarēķinot būtu apmēram 42560000, kas būtu apmēram 42.56 Thz. Nau jau nekāds nieka superdators... Šajā projektā atšķirība ir tā, ka jūs varat izvēlēties no vairākiem maziem projektiņiem pie kā strādāt un liela daļa šo projektu tiek novests pie loģiska iznākuma, pēc kā attiecīgais projekts tiek slēgts un veidots tā vietā jauns. Par piemēru var minēt tos pašus pirmskaitļus, kas tiek risināti pēc citām metodēm. Tāpat ir arī šaha dzinējs, Fermā (Fermat) numuri un daudz kas cits. Lietotāju programma (klients) ir jau domāta nedaudz zinošākiem lietotājiem, jo tajā ir iekļautas daudzas konfigurācijas iespējas, bet nu arī jau atkarīgs no konkrētā projekta. Vēl viens liels pluss šai programmai ir tas, ka tiek atbalstīta praktiski jebkura operacionālā sistēma. Distributed.net nesen paziņojuši arī par to, ka parakstīts vai nu līgums/vienošanās par sadarbību ar jau agrāk minēto United Devices. Sīkāku informāciju par Distributed.net meklēt šeit.

Latvijā no šiem vispopulārākie ir divi - SETI un dnet (tas pats Distributed Net). SETI projektā iesaistās vairāk vienkāršie mājas lietotāji, kamēr dnet - tas ir pasākums, kurā piedalās liela daļa mūsu valsts linuxoīdu.

Šie bija tikai paši populārākie un apmeklētākie projekti. Ja kādam interesē arī citi, tad šeit ir apkopota informācija par daudziem citiem projektiem. Gribētu gan piebilst, ka ir arī tā saucamie maksas projekti, kuros lietotājam it kā tiek maksāts par to, ka viņš dara kādu darbu. Iesaku tieši šādos projektos neiesaistīties nekad. Kāpēc? Tāpēc, ka jums netiks maksāta nauda uzreiz, būs pārbaudes laiks, kurš parasti ievelkas līdz brīdim, kad lietotājam apnīk un viņš programmu pamet. Otrkārt, nauda, ko viņi sola, ir tika niecīga, ka laikā, kamēr jūsu dators tiks izmantots, jūs varat nopelnīt 100 vairāk ar ierastu metodi, strādāt. Un cerēt uz to, ka naudu maksās par neko, ir naivi...