Superpasaciņa, Stāsts, Filma, Romāns 12 sējumos.
Nevajadzīgo nosvītrot !!!
Reiz dzīvoja pasaulē meitenīte (meitene, tantiņa, pilsonīte), un sauca viņu par Sarkangalvīti (Rozā Bereti, Salmu Cepurīti, Aņku-ložmetējnieci, Balto Delīriju). Reiz viņa nolēma apciemot savu vecmāmiņu (vīramāti, Vecenīti Izvergiļu, Raganu, Nopelniem bagāto Divīziju), ielika groziņā (somiņā, aiz jostas, mugursomā) pīrādziņus (omārus un austeres, Kalašņikova automātu, atombumbu) un sviesta trauciņu (medus podiņu, kasti šņabja, kečupu „Baltimor”) un gāja (brauca, rāpoja, lidoja, peldēja) caur mežu (stepi, tundru, purvu, stigu) pa taciņu (pa sliedēm, pa autobāni, pa kalniem un pa lejām).
Bet nepaspēja Sarkangalvīte (Rozā Berete, Salmu Cepurīte, Aņka-ložmetējniece, Baltā Delīrija) noiet pat pusi (ceturdaļu, puslitru) ceļa, bet pretī viņai Pelēkais Vilks (Solovejs-Razboiņiks, Kašejs Nemirstīgais, Ivanuška Muļķītis, Štirlics, Fredijs Krīgers). Kurp dodies (degunu pa vējam)? – interesējas viņš. Lūk eju (peldu, lienu, braucu) pie vecmāmiņas (vīrmātes, Vecenītes Izvergīlijas, Raganas, Nopelniem bagātās Divīzijas) – atbild meitenīte (meitene, tantiņa, pilsonīte) – nesu viņai pīrādziņus (omārus un austeres, Kalašņikova automātu, atombumbu) un sviesta trauciņu (medus podiņu, kasti šņabja, kečupu „Baltimor”).
Nopriecājās Vilks (Solovejs-Razboiņiks, Kašejs Nemirstīgais, Ivanuška Muļķītis, Štirlics, Fredijs Krīgers) un aizskrēja pa priekšu pie vecmāmiņas (vīramātes, Vecenītes Izvergiļas, Raganas, Nopelniem bagātās Divīzijas), lai tiktu tur pirms meitenītes (meitenes, tantiņas, pilsonītes). Pieskrēja viņš pie vecmāmiņas (vīrmātes, Vecenītes Izvergīlijas, Raganas, Nopelniem bagātās Divīzijas) būdiņas (pils, savrupmājas, telts, dzīvokļa) un parāva striķīti (izrāva puslitru šņabja, atlauza durvis ar lauzni, uzspridzināja durvis ar dinamītu) un apēda (aprija, norija, papusdienoja) vecmāmiņu (vīramāti, Vecenīti Izvergiļu, Raganu, Nopelniem bagāto Divīziju). Un vairs viņus neredzēja (nemanīja, nedzirdēja)!!!
Bet te nu arī Sarkangalvīte (Rozā Berete, Salmu Cepurīte, Aņka-ložmetējniece, Baltā Delīrija) ieradās (atrāpoja, atpeldēja, atlidoja) ar savu groziņu (somiņu, jostu, mugursomu). Bet vilks (Solovejs-Razboiņiks, Kašejs Nemirstīgais, Ivanuška Muļķītis, Štirlics, Fredijs Krīgers) tikai to arī gaidīja (cerēja un ticēja, paredzēja, bija tam gatavs). Ņēma un apēda (aprija, norija, papusdienoja) meitenīti (meiteni, tantiņu, pilsonīti) un gribēja jau aizmukt (aiziet pagrīdē, ņemt vagu, nozust zilajās tālēs) ...
Bet te no meža (stepes, tundras, purva, stigas) izskrēja mednieki (poliči no sasisto lukturu ielas, Timurs un viņa komanda, Vinnijs Pūks un visi-visi-visi) un uzšķērda riebeklim vēderu (veica galvaskausa trepanāciju, piespieda mācīties pionieru dziesmas, veica nopratināšanu īpaši nežēlīgā formā, ielēja rīklē 50 medus podiņus). Un no turienes izskrēja (izrāpoja, izgāja, izpeldēja, izlidoja) dzīva un sveika (mazliet kontuzēta, pamatīgi sadauzīta, izvarota un nožņaugta) vecmāmiņa (vīramāte, Vecenīte Izvergiļa, Ragana, Nopelniem bagātā Divīzija), un pēc viņas arī Sarkangalvīte (Rozā Berete, Salmu Cepurīte, Aņka-ložmetējniece, Baltā Delīrija), un sāka viņi dzīvot (dzert šņabi, dejot, pliki līst pa sienām) un labumu (miljonus dolāru, vēdera čūlu, sklerozi) gādāt!!!
Es arī tur biju – medalu (šņabi, konjaku, ļergu, bremžu šķidrumu) dzēru! Pa ūsām (pa smadzenēm, pa pliko pauri, pa čaiņiku) tecēja, bet mutē (acī, ausī, starp kājām) netika!!!
Te arī pasaciņai (filmai, stāstam, romānam 12 sējumos) – beigas (kranti, jumts aizbraucis), bet kas klausījās (skatījās, lasīja, nogulēja) – malacis (gurķis, cirvis, idiots, patriots, sociālistiskā darba varonis) !!!
Oriģināls (c) Anton Makuņin
Tulkojums (c) Creator