Šī raksta on-line (oriģinālā:) versija atrodama pēc adreses http://cietnis.lv/?id=904143, no kurienes arī šī izdruka ir nākusi.
Jebkura neautorizēta (bez autora piekrišanas) šī materiāla izmantošana var viest bēdīgas sekas. To darīt vienkārši nedrīkst.
Pelei takš jubileja!
laacz (http://laacz.lv/) @ 2002-03-21 00:19:00
 |
Mouse izpildiijumaa, kursh bija tipisks IBM (r1g taadas tok bija:) |
Patiesībā, ja būsim precīzi, vienai peles detaļai ir jubileja - bumbai. Sākumā bija tikai bumba, kuru izmantoja apmēram tāpat kā tagad trekbolu.
Katrā gadījumā, apsveiksim visi savas peles ar gana cienījama gadu skaita sasniegšanu. Nu ko, apsveicāt? Bučas sadevāt? Tad painformēšu, kā peles radās.
Sākumā bija Toronto zinātnieki. Tad parādījās trackball (tas, kas ir vecā un dažiem jaunā tipa laptopiem). Tāda apaļa bumba, kuru grozot šā vai tā, kustās arī tas, kam jākustās - kursors. Apgriezta pele, būtībā.
Bet nepieciešamība pēc tāda devaisa bija tāpēc, ka viņi bija radījuši vienu no pirmajām grafiskajām saskarnēm (pē šitādus vārdus; normāli džeki un džuses saka - interfeisiem), līdz ar ko - saskārās ar mazu mazu problēmiņu.
Aber, iebilda viens no puikām - "man to kursoru gribās pārvietot savādāk. Piem., pa diagonāli. Un ātrāk. Gribu!" Nē, viņi neizveidoja papildus bloku klaviatūrai, uz kura atrastos bultiņas, ar kuru palīdzību varētu pārvietot kursoru pa diagonāli. Viņi izdomāja izmantot to pašu bumbu. Taču, atkal viens moments - tika izmantota boulinga bumba, nevis mazais apaļais trekbols mūsdienu izpratnē ;)
Tad nu lielā bowlinga bumba sāka klāties ar putekļu kārtām, jo neviens šo ģeniālo peles senci nenovērtēja. Tolaik, vienkārši, šāda tipa ierīcēm nebija nekādas lielās jēgas, kā tikai šaurs pielietojums uz pāris kuģiem, kuri tika aprīkoti ar modernām tehnoloģijām. Lielākoties pa ekrānu bīdījās tikai un vienīgi rindiņas, bet retie grafiskie elementi uz displejiem bija tikai novērošanai, nevis interakcijai.
Salīzinājumam maziņš apraksts tajā, kā tika manipulēts ar datoru un nepateicīgo kursoru. Nē, tā nebija tikai klaviatūra. Bija slēdži, pogas, un tikai pēc tam nāca klaviatūra :) Bet tas tā - lai atcerētos nepateicīgo datoroperatora darbu tais laikos.
Tas nebija par peli :) Tas bija par trackball. Pirmo daudz maz pielietojamo kursora (tolaik tas nesaucās kā pierasts, par kursoru, bet gan par kukainii - bug, angliski) veidu izstrādāja kanādieši. Galvenais takš ir bumba - ilgu laiku, peles galvenā sastāvdaļa. Tad nu tagad gan par peli pašu.
 |
Peles 'izgudrotaajs' |
Pele bija bez bumbiņas (kā arī, bez optikas:P). Koka kastīte, kurai apakšā ir divi diski, novietoti perpendikulāri. Tālāko jau ir viegli iedomāties, ne? Nu lūk, protams, ka šis cilvēks piedēvē sev vārda 'pele' izgudrošanu, sakot, ka kastīte bija pietiekoši maziņa un ar vadu aizmugurē - pilnīga peles kopija (koka, ne?).
Starp citu, šis pats Hengelberts ir ņēmis dalību tādu lietu izstrādē, kā logu ideoloģija lietotāja interfeisā, telekonferences, hipermēdiji (hiperteksta paplašināts, varētu pat teikt - idealizēts, variants), groupware (programmas cilvēku grupas darba organizēšanai, etc), epasts un pat Internets. Vai nav gudrītis, ko?
Tālāk jau peles tālāko audzināšanu un pieradināšanu pārņēma kompānija Xerox, kur tai tika pievienota bumbiņa, tā tika padarīta mazliet pieņemamāka vizuāli un tika laista masveida tirgošanā.
 |
Pele Xerox izpildiijumaa. |
Tālāk jau peles attīstības ideju pārņēma Apple ar Stīvu Džobsu priekšgalā. Pateicoties Apple, pele kļuva biku ergonomiskāka un izjaucama (tīrīšanas nolūkā). Starp citu, viena poga Macintosh tipa datoriem, visticamākais ir tāpēc, ka Apple biku par tālu aizgāja vēlmē padarīt peli vienkāršu :) Pirms Apple pele varēja palielīties ar veselām trim pogām. Es gan nekur neatradu šo trīs spiežamo tipisko funkcionālo nozīmi :)
Engelberts nokomentēja šo izvirtību (divu pogu novākšanu) kā analogu divu pirkstu nociršanai cilvēkam, jo tie it kā netiek aktīvi lietoti ;)
Piezīmēšu, ka tais pašos piecdesmitajos gados, kad tika radīta pele, par to, protams, smējās. Tagad arī par daudz ko smejās..
Tad nu, iedzersim uz peles veselību. Pēc tam iedzersim uz nākotnes lielajiem atklājumiem. Tad nu. Nu tad. Nu.
Izmantotie resursi: Google
(kad būs mans Google krekliņš?!), Toronto Star, /., Compulenta.