Lai izdrukātu šo rakstu, savā browserī izvēlieties File -> Print, nospiediet uz ikonas print, vai arī, ja sanāk, spiediet šeit.
Šī raksta on-line (oriģinālā:) versija atrodama pēc adreses http://cietnis.lv/?id=1882869, no kurienes arī šī izdruka ir nākusi.
Jebkura neautorizēta (bez autora piekrišanas) šī materiāla izmantošana var viest bēdīgas sekas. To darīt vienkārši nedrīkst.

James Bond 007: Nightfire
John Doe (latven@inbox.lv) @ 2002-11-28 16:00:00



   Pieredze rāda, ka spēles, kas veidotas pēc populārām filmām visbiežāk ir tikai nosaukuma vērta un tās vērtība pie "geimeriem" ir visai niecīga. Varu iepriecināt, ka beidzot šis apgalvojums var tikt noliegts, jo James Bond 007: Nightfire tiešām ir uztaisīts kvalitatīvi un to spēlēt būs interesanti daudziem.

   Tātad, spēle balstīta uz pasaules slavenākā superspiega darbību. Kā jau lielākā daļa spēļu, arī James Bond 007: Nightfire pārgājis uz FPS (First Person Shooter) stilu, lai gan spēlē ir ieviests kas vairāk par vienkāršo daudzu stundu staigāšanu un visa dzīvā iznīcināšanu. Spēlē ir tas nelielais sīkumiņš, kas liecina, ka šī tiešām ir spēle par spiegu nevis par seriālo slepkavu...



   Spēles kampaņas misijas veidotas pēc lineāra sižeta, kas risinās iepriekš veidotu video rullīšu pavadībā. Kā jau īstai spiegu spēlei pienākas, sižets ir diezgan samudžināts un, kas specifiski Bonda tematikai, piesātināts ar sieviešu klātbūtni. Neizpaliek arī lielā korporācija (Phoenix), kurai it kā būtu jānodarbojas ar atomelektrostaciju tīrīšanu un atombumbu iznīcināšanu, bet kā jau īstā videospēlē, visa pamatā ir ļaunums un vēlme valdīt pār pasauli vai vismaz to iznīcināt. Tieši tāpēc spēlē parādās James Bond un Phoenix sāk lēnām sabrukt...

Prièendâïi
Prièendâïi
   Ka jau minēju, Nightfire līmeņi sastāv ne tikai no apšaudes un iznīcināšanas. Katras misijas uzdevumā pastāv noteiktas prasības, piemēram, palikt neievērotam, respektīvi, neviens no sargiem nedrīkst pacelt trauksmi. Ir arī misijas, kur nedrīkst nogalināt nevienu no apsargiem. Tieši šim nolūkam ir pieejams atslēgā iebūvēts elektrošoks. Vietām uz durvīm vai skapjiem atrodamas atslēgas - nav problēmu, pulkstenī iebūvētais lāzers to ātri nokausēs. Ir vēl daudz patīkami sīkumi, kurus katram būtu vērts izmēģināt. Protams, visu spēli ar viltīgām spēļmantiņām vien neizspēlēsi. Šim nolūkam ir pilns arsenāls, sākot no pistoles un beidzot ar vadāmām raķetēm un čemodāniem ar iebūvētiem ložmetējiem.

   Spēlē pieejami trīs grūtības līmeņi, kas savā starpā atšķiras tikai ar to, ka pretinieks šauj precīzāk. Ar to arī pietiek lai padarītu spēli daudz sarežģītāku. Visvieglākajā līmenī pie misiju saraksta tiek parādīti nelieli padomi katras misijas veikšanai, kas palīdz spēlēt arī jauniem spēlētājiem. Patiesībā, lai arī sižets spēlē ir labs, tas ir nedaudz par īsu. Kopumā 12 spēles misijas pieredzējis FPS spēlētājs varētu pieveikt pāris dienās pat visgrūtākajā sarežģītības līmenī. Turklāt liels pārsvars spēlē likts uz to, ka spēlētājs spēli pārspēlēs vairākas reizes, tādējādi atbloķējot dažādus daudzspēlētāju režīmus. Par katras misijas izpildi dod dažādu apbalvojumus un dažādi apbalvojumi atbloķē dažādus daudzspēlētāju režīmus, dažādus personāžus un spiegu aprīkojumu. Tas protams var būt nedaudz apnicīgi tiem, kas spēli vienkārši vēlas paspēlēt daudzspēlētāju režīmā, jo dažus apbalvojumus ir pietiekami grūti iegūt.

   Grafika. Pēc manām domām lieliski. Ja būtu jāmin līdzības, tad noteikti varētu minēt jau sen iznākušo Project: IGI (I'm Going In), tikai nedaudz uzlabotu. Visiem personāžiem ir izteikta seja, principā tās var labi saskatīt. Vienīgais noteikums gan ir uzliktās grafikas kvalitāte. Tāpat arī apkārtējā vide ir saistīta ar visu notiekošo - ja šausim pa kaut ko, tad tas arī plīsīs vai sprāgs. Tas gan nav jaunums, bet tomēr, tas šeit ir. Grafika izskatās reāli un tas ir daudz. Tiem kas nav aprīkoti ar pēdējā kliedziena grafiskajām kartēm nav ko bēdāties, uzstādījumi ļaus to pieregulēt (protams, līdz zināmai robežai).

   Ņemot vērā visu iepriekš teikto un, protams, manu personisko viedokli, dodu spēlei astoņus cietnīšus...


« Atpakaļ uz rakstu