Lai izdrukātu šo rakstu, savā browserī izvēlieties File -> Print, nospiediet uz ikonas print, vai arī, ja sanāk, spiediet šeit.
Šī raksta on-line (oriģinālā:) versija atrodama pēc adreses http://cietnis.lv/?id=1875617, no kurienes arī šī izdruka ir nākusi.
Jebkura neautorizēta (bez autora piekrišanas) šī materiāla izmantošana var viest bēdīgas sekas. To darīt vienkārši nedrīkst.

Atvērtais kods Latvijas izglītības sistēmā
cietnis.lv (www.cietnis.lv) @ 2002-10-10 12:48:00


Sekojošo rakstu publicējam ar autora atļauju. Mūsuprāt, tā interesanta lasāmviela un diezgan labs pamats diskusijām.

Pēteris Krišjānis, Latvijas Atvērtā Koda Asociācijas biedrs speciāli LETA-EPI.

Latvijas informācijas sabiedrības koncepcija paredz pirmo iepazīšanos ar datoru, vēl skolas solā sēžot. Tur arī rodas pirmais priekšstats par “šīm pelēkajām kastēm”. Tieši tādēļ vēlos vērst uzmanību atvērtā koda perspektīvām Latvijas izglītības sistēmā, jo, manuprāt, atvērtajam kodam Latvijas izglītības sistēmā ir milzīgas iespējas.

Atvērtais kods ir viena no brīvās programmatūras (libre jeb free software) preambulām jeb pamatprasībām. Brīvā programmatūra balstās uz četrām brīvībām: brīvību to izplatīt, mainīt, pētīt un izmantot jebkādām savām vajadzībām. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā “brīvs” nozīmē brīvs no kāda ietekmes, kontroles, ka programmatūra ir pieejama un maināma jebkurā laikā
un vietā. Plašāku informāciju par brīvo programmatūru un atvērto kodu var iegūt GNU Tīmekļa (Web) lapā. Kā pazīstamākie šīs filozofijas radītie produkti jāmin “Linux” un BSD operētājsistēmas, Web serveris “Apache” (~60% no pasaulē aktīvajiem Web serveriem, pēc www.netcraft.com datiem), e-pasta serveris sendmail un vēl daudz citu programmu.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka Latvijai jākļūst par IT lielvalsti, galveno uzsvaru liekot uz
izglītības nozīmi. Izglītība ir viena no tām jomām, kurā lielu lomu spēlē līdzekļu (naudas) trūkums, tas attiecas arī uz IT izglītību kopumā. Taču tieši IT izglītībā ir iespēja situāciju vērst par labu arī bez ievērojamām investīcijām. Taču reizēm šķiet, ka nezināšana vai nevēlēšanās ir izrādījušies vēl nepārvaramāki šķēršļi nekā ierobežotie finansu resursi.

Vidusskolās un citās vidējās izglītības mācību iestādēs informātiku māca vai nu patiešām pieredzējuši informātikas skolotāji, kas šo priekšmetu māca jau ļoti ilgi un jaunāko vai nu nezina, vai arī nav spējuši apgūt (kas nav jāuztver kā pārmetums), vai ar ī matemātikas skolotāji, kuriem bieži vien neatliek laika izpētīt atvērtā koda iespējas (lielās slodzes dēļ). Diemžēl skolotāji ir spiesti samierināties arī ar labu mācību programmu un materiālu trūkumu, tādēļ viņi ir spiesti mācīt neko citu, kā vien to pašu “Microsoft Word” un “Excel”.

Es nenoliedzu, ka šīs programmas patiešām ir noderīgas, taču es nevaru piekrist veidam, kā tas tiek mācīts. Kas notiks ar skolēnu, ja viņam būs jāmāk jaunajā darba vietā strādāt ar “WordPerfect”? Vai arī visi datori birojā strādās ar “Apple OSX” un “Open Office”?

Tādēļ uzskatu, ka informātikā uzsvaru vajadzētu likt nevis uz programmu mācīšanu, bet gan to intuitīvu apguvi. Programmatūra mainās milzu soļiem un katrai kompānijai var gadīties izstrādāti dažādi iekšējie standarti, tāpēc skolēnam ir jābūt spējām pielāgoties esošajai programmatūrai, pat ja tā nav “Word” vai “Internet Explorer”.

Ja mēs patiešām vēlamies būt IT intelektuāļu lielvalsts, tam ir jārada labvēlīgi apstākļi – patiešām labu mācību programmu un materiālu izstrāde. Ir jāveltī konkrēti līdzekļi informātikas mācīšanai, ir jāiegulda šajā nozarē, lai varētu saņemt pretī. Jāiegulda ne tikai nauda, bet arī intelektuālais potenciāls un darbs. Bet galvenais – ir jāmaina cilvēku attieksme pret mācībām darboties ar datoru. Tai ir jābūt balstītai uz vēlmi izzināt, balstīt savas zināšanas uz intuitīvu informācijas apguvi, nevis uz tās “iebarošanu” no skolotāja.

Runājot par atvērto kodu kā par pamatu Latvijas izglītības informatizācijas procesam, esmu dziļā neizpratnē par Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) sākotnējiem soļiem, veidojot šo sistēmu uz “Lotus Notes”, izvēloties pastiprināti “Microsoft” produktus un tādējādi turpinot diezgan jau tā spēcīgo Latvijas “microsoftizāciju”. Nešaubos, ka LIIS šos projektus vada izcili speciālisti. Taču zinot, cik efektīgs ir atvērtais kods tieši izglītības sistēmu izveidē, jo daudzu projektu un programmatūru saknes sniedzas tieši akadēmiskās izglītības augsnē, mani nedaudz izbrīna mūsu vadošo izglītības speciālistu IT jomā aizbildināšanās, ka “tas būs dārgi”, “tas ir ļoti ekstrēmi”, “labāk pagaidīsim…”.

Pagaidīsim – ko? Ka Lietuva atkopsies un aizies garām mums IT jomā?

Lai parādītu, kā atvērtais kods varētu strādāt mūsu izglītības sistēmā, izmantošu bibliotēku kā piemēru. Bibliotēka ir katrā skolā. Skolēnu kartīšu un grāmatu fonda uzskaiti varētu veikt vienkārša, piemēram, uz “MySQL” vai “PostagreSQL” (atvērtā koda datubāžu sistēmas), balstīta datu bāzes sistēma, kur visa ievade un kontrole notiktu caur Web pārlūkprogrammu “Mozzila” vai “Internet Explorer”. Šādu sistēmu izveidojot vienai skolai un pēc tam piemērojot visām pārējām, tiek ietaupīti skolu līdzekļi un laiks, turklāt sistēmu var izveidot decentralizētu vai centralizētu – pēc vēlmes. Domāju, ka šādu sistēmu varētu izveidot pusgada laikā.

Atvērtā koda iespējas nodrošinātu iespēju savienot šo sistēmu ar vēl kādu, piemēram, lielāku vispārēju centralizētu skolu bibliotēku datubāzi vai skolēnu elektronisku uzskaites sistēmu, tādējādi pakāpeniski veidojot efektīgu izglītības e-pārvaldes risinājumu.

Par “Linux/FreeBSD” kā darbvirsmas mācīšanu varētu daudzu atvērtā koda piekritēju domas dalīties. Nediskutēšu, vai “Linux” un vispār atvērtā koda programmatūra ir gatava lietošanai darbvirsmā. Teikšu tikai vienu – nodrošinot kaut vai vienkāršu duālo ielā di, kad, piemēram, uz viena datora un pat uz viena cietā diska sadzīvo “Linux” un “Windows” operētājsistēmas, skolēniem un skolotājiem tiek dota jau laba iespēja mācīties un mācīt dzīvot citā, ne-“Microsoft” pasaulē. Varbūt pat nevajag mācīt strādāt šajā  vidē – pietiek iepazīstināt ar “OpenOffice” “Windows” versiju, uzrakstīt dokumentu, saglabāt, atvērt “OpenOffice” “Linux” vidē un pārliecināties, ka faktiski nekas nemainās. Lielākus interesentus varētu iepazīstināt ar termināļa jeb komandrindas režīmu un tās populārākajām komandām.

Taču pats galvenais - nodrošināt iespēju skolēniem iepazīties ar to visu.

Kā jau minēju, izglītībā aktuāls jautājums ir līdzekļi, tādēļ mēģināšu paskaidrot, cik tas varētu izmaksāt? Pirmām kārtām tiek ietaupīti līdzekļi, kas nepieciešami “Microsoft” licenču iegādei. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja skola pilnībā pāriet uz atvērto kodu. Pat ja gala lietotājiem tiek uzstādīts “Windows”, noteikti var ietaupīt, nepērkot jaudīgākos serverus/maršrutātorus, bet nodrošinot to ar atvērtā koda produktiem, kas darbojas uz pavecākiem, bet joprojām strādājošiem “dzelžiem” bez lielas resursu aizņemšanas.

Rezumējot gribētu uzsvērt, ka iespēju un lielu cerību attiecībā uz atvērto kodu Latvijas izglītības sistēmā ir ļoti daudz – tas spētu samazināt izmaksas, paplašināt skolēnu skatījumu par datoriem kā patiesiem darba rīkiem un to piedāvātājām iespējām, tiktu tērēts mazāk naudas, taču iegūtais efekts būtu tāds pats vai pat labāks.

Resursi internetā:

03.10.2002
Copyright LETA-EPI

« Atpakaļ uz rakstu