Šī raksta on-line (oriģinālā:) versija atrodama pēc adreses http://cietnis.lv/?id=1756585, no kurienes arī šī izdruka ir nākusi.
Jebkura neautorizēta (bez autora piekrišanas) šī materiāla izmantošana var viest bēdīgas sekas. To darīt vienkārši nedrīkst.
Cīņa ar P2P tīkliem?
rem (rem@addict.void.lv) @ 2002-06-19 12:38:00
Lasītājs rem iepriecinājis ar ieskatu P2P servisu darbības principos un tās nākotnes izredzēm.
"Domājams, ka ir maz tādu cilvēku, kas nebūs neko dzirdējuši par failu apmaiņas programmām, kuras nu jau ir kļuvušas par centrālo elementu nelegālās programmatūras, mūzikas un filmu izplatīšanās tīklā. Viens no pirmajiem un atpazīstamākajiem šādiem tīkliem noteikti ir Napster
, kas starp citu nu jau ir uz bankrota sliekšņa. Bet šādu tīklu ir daudz un tie attīstās, ņemot vērā priekšteču kļūdas. Šobrīd tie ir sasnieguši neiedomājamus apmērus un kļuvuši decentralizēti, kas sagādā pirātisma apkarotājiem ne mazums galvassāpju.
Visi šie failu apmaiņas tīkli eksistē tikai un vienīgi pateicoties tam, ka ir sasniegta pietiekami liela lietotāju bāze (kritiskā masa), kas rada interesentiem pamēģināt sistēmu. Tas savukārt veicina popularitāti un jaunu lietotāju piesaisti - tā sistēma attīstās neiedomājamos ātrumos. Ja šī kritiskā masa nav sasniegta, vai arī gadījumā ja ir sasniegta, lietotāju bāze ir ar negatīvu izaugsmi (piemēram dēļ sliktas publicitātes par tiesu darbiem, utt), failu apmaiņas tīklam draud iznīcība.
Pilsonis Andrew H. Chen ir nopublicējis papīru
, kurā viņš apspriež stratēģijas, kā šie P2P tīkli varētu tikt sagrauti. Ļoti iespējams, ka šis censonis ir mēģinājis ar šo dabūt stipendiju no RIAA (Amerikas ierakstu kompāniju asociācija), kas ir centrālais bieds mūzikas pirātiem.
Ir pilnīgi bezjēdzīgi apsvērt iespēju skaļi brēkt un sūdzēt tiesā katru, kurš ir atļāvies iesaistīties kādā no šiem failu apmaiņas servisiem nelegālos nolūkos, bet pietiekami ir to darīt tiktāl, cik tas samazina kritisko lietotāju masu. Xerox PARC bija
nopublicējusi (Google kopija) pētījumu par P2P tīkliem, kur viens no secinājumiem bija ka 1% failu apmaiņas servisu lietotāji tur 50% failu, bet 25% lietotāju - 98% failu. Tas nozīmē, ka pietiekami būtu efektīvi vērsties pret šiem top 1%, lai pārējiem lietotājiem šī sistēma kļūtu neefektīva - nespēja ātri un kvalitatīvi atrast un iegūt meklēto. Metotde - tiesu darbi. Jā, visticamāk tie būs neveiksmīgi, jo ej nu pierādi, ka mans tukšais 120 GB disks vakardien bija līdz malām pilns ar pirātisku mūziku ;). Bez tam lietotāji ir tiesīgi turēt legāli nopirktu produktu jebkādā formā (arī nokopēt CD uz MP3) vai kopēt backup nolūkos. Bet tas var nostrādāt kaut vai tāpēc, ka slikta publicitāte rada lietotājiem diskomfortu, varbūt dažiem bailes, un ir tikai dabiski, ka cilvēki no tā grib izvairīties. Tas varbūt minimāli ietekmēs tos, kas prot sevi aizsargāt un noslēpties, tomēr tas var iedarboties pret potenciālajiem lietotājiem, bremzējot tīkla tālāko attīstību.
Vēl viena interesanta metode ir floodot tīklu ar failiem, kuru saturs neatbilst to nosaukumam (piemēram, lietotājs var savu pagefile.sys nosaukt par The.Matrix.Reloaded.DVDrip.avi un liela daļa tautas kā traki ņemsies downloadēt, cerībā iegūt Matrix II ;). Tas noteikti kaitinās lietotājus mazinās uzticību failu apmaiņas servisam un līdz ar to arī lietotāju skaitu. Kompānijas, kas ir ieinteresētas savu autortiesību aizstāvēt var apzināti izkaisīt pa internetu datorus, kas ļauj downloadēt "īstus" autordarbus vai programmatūru, bet patiesībā satur, piemēram, citātus no /dev/urandom. Piemēri, ka kaut kas tāds jau notiek ir ne mazums. Kaut vai no nesenās pagātnes - pirms iznāca Eminem, The Eminem Show pa internetu ar neiedomājamu ātrumu klīda albuma versija, kur katra dziesma sastāvēja no ~20-sekunžu atkārtotiem piedziedājuma tekstiem (pats iegrābos ;). Vēl interesantāks piemērs ir no Barenaked Ladies puses, kas pirms pāris gadiem paši izplatīja it kā pilnas savu dziesmu versijas, bet patiesībā saturēja nelielu intro no pašas dziesmas, bet tālāk klausoties seko teksts, kas skan aptuveni šādi "jūs domājāt, ka downloadējat mūsu jauno dziesmu, bet patiesībā downloadējāt tās reklāmu". Tāpat arī Gnutella
(ja pareizi atceros), kas uz klienta meklēšanas pieprasījumu sākumā ļāva sūtīt atpakaļ jebko, tādējādi uz katru pieprasījumu sistēma atgrieza pārsimt tūkstošus nederīgu atbilžu, ko citi lietotāji "laipni" piesūtīja. Tas spieda ieviest izmaiņas protokolā lai filtrētu šo "spamu". Tas viss tikai norāda uz to, ka šī metode ir reāla un sagādā papildus neērtības tiem, kas grib kaut ko (nelegālu) iegūt caur šiem P2P servisiem.
Tomēr katrai darbībai ir sava pretdarbība (kā teica Ņūtons savā trešajā likumā ;). Domājams, ka šeit minētās metodes vispirmāmkārtām jau veicinās šo failu apmaiņas tīklu attīstību. Atcerēsimies Napster trūkumus - tas nebija gluži P2P (peer-to-peer) serviss, bet gan drīzāk hibrīds, jo viss notika caur Napster uzturētajiem centrālajiem serveriem, kas pavēra iespēju uzbrukumam no RIAA puses. Šobrīd jau visi kaut cik eksistējošie failu apmaiņas tīkli ir decentralizēti ar tūkstošiem serveru visās pasaules malās, un uzbrukums dažiem no tiem kopējo tīkla efektivitāti praktiski neietekmē. Kropļotie failu vārdi? eDonkey 2000
sistēma jau labu laiku balstās nevis uz failu nosaukumiem, bet uz to cheksummām (pēc satura identiskiem failiem ir identiska cheksumma). Linki uz failiem var tikt publicēti internetā (kas nav nelegāli!) kā tas tiek darīts priekš eDonkey 2000 sistēmas iekš Sharereactor, Filenexus un citur.
Lielāki draudi failu apmaiņas sistēmām ir paši lietotāji. Tajā pašā Xerox pētījumā secināts, ka sistēmās ir pārāk daudz freeloaderu (leecheru, etc), kas failus nepiedāvā, bet velk no citiem. Par piemēru bija minēts Gnutella tīkls, kur šis freerideru skaits sasniedz pat 70%. Tas padara sistēmu vairāk centralizētu un tādējādi vieglāk ievainojamu kaut vai dēļ tīkla slodzes un legālām sankcijām pret lielākajiem failu turētājiem.
Lai arī kā nākotnē attīstīsies šī cīņa, ir skaidrs, ka šobrīdējos apmēros tas tā nevar turpināties ilgi, jo dažiem iet gar degunu liela nauda dēļ pirātisma, ko veicina P2P sistēmas. Tas liek secināt, ka šobrīd P2P tīkli varētu būt savā popularitātes virsotnē, jo ieviešot papildus aizsardzības mehānismus, MD5 cheksummas, uzticības tīklus (kaut vai eDonkey 2000 un Sharereactor), tas sarežģī visu procesu. Liela daļa lietotāji vienkārši to nelietos, jo ir pieraduši pie drag-and-drop un point-and-click, un līdz šim tas ir arī strādājis. "
Resursi:
A Modified Depensation Model for Peer to Peer Networks: Systemic Catastrophes and other Potential Weaknesses
Salon
Slashdot