Šī raksta on-line (oriģinālā:) versija atrodama pēc adreses http:///?id=12357559, no kurienes arī šī izdruka ir nākusi.
Jebkura neautorizēta (bez autora piekrišanas) šī materiāla izmantošana var viest bēdīgas sekas. To darīt vienkārši nedrīkst.
Kas par Intel Tēju? Vai, ko gaidīt nākotnē no Intel.
Pink (pink@cietnis.lv) @ 2003-07-02 02:32:00
Nevienam nav noslēpums, ka progress notiek praktiski visur. Un šis process notiek lieliem tempiem. Tiek izdomātas un lietotas jaunas tehnoloģijas, ieviesti jauni standarti, produkti, mainās dzīves kvalitāte. Lai gan ar laiku tehnoloģijas morāli un fiziski noveco, to vietā parādās jaunas. Praktiski tirgus un konkurence ir tas lielais virzītājspēks, kas diktē savus noteikumus, lai evolūcija un progress neapstātos.
Šai sakarā katra sevi cienoša firma izstrādā nākotnes plānus, savu stratēģiju turpmākai virzībai uz priekšu. Šādi plāni tiek parasti prezentēti šauram un ierobežotam personu lokam. Piemēram, lai ar tiem varētu iepazīties akcionāri un firmas partneri.
Jo akcionāriem un kompānijas partneriem ir jāzina, kas notiek un notiks tuvākā "piecgadē''. Parasti no šāda veida prezentācijām dažreiz internetā nokļūst diezgan šokējoši un tendenziozi jaunumi, jo nespējam aptvert priekš kam tas viss...
Kā jau teicu, laiks nestāv uz vietas un konkurenti. Ar laiku tehnoloģijas morāli un fiziski noveco, to vietā parādās jaunas.
Es necenšos izvērst šo rakstu par īso mārketinga kursu, bet vienkārši mēģināšu pastāstīt un apkopot, kas mūs gaida tuvākajā nākotnē no Intel puses, jo kādu laiku atpakaļ Intel savā IDF (Intel Developer Forum) ir publicējusi savu roadmap. No kurienes arī tiek smeltas šīs ziņas. Tā teikt - nākotnes plānus. Kā arī atklātībai nonākuši arī citi intresanti materiāli.
Tātad sāksim ar pavisam tuvo nākotni, kas sagaida mūs no Intel puses, un tas ir Intel P4 processors ar kodēto nosaukumu Prescott, šie procesori tiks izgatavoti pēc 0,09 mikronu tehnoloģijas uz 300 milimetru lielām pamatnēm. Saturēs pie 100 miljonu tranzistoru. Pie tam Intel jau sen ir izgatavojis paraugus šiem procesoriem.
 |
Lui Berns demonstrē 300 milimetrīgo pamatni ar 90 nanometru lieliem Prescott procesora kristāliem. |
Procesora sistēmas šinas takts frekvence būs 800 Mhz un 1066 Mhz. 2x lielāka salīdzinot ar P4 Northwood procesoru būs otrā līmeņa keš-atmiņa, tātad vienu megabaitu liela, tiek dubulti arī palielināta pirmā līmeņa keš-atmiņa, tas ir 16kb. Kodola takts frekvence sāksies no 3,2 Ghz un beigsies pie 5,33 Ghz.
Ar šādām frekvencēm procesori būs pieejami zem nosaukuma Prescott. Netiek aizmirsts arī par hyper-threading, šī fīča ir uzlabota, ieviesti ne tikai simmetriskā virkņu pārslēgšanās, bet arī asimetriskā pārslēgšanās. Kā arī uzlabota virknēšanas pārslēgšanas lielāka paredzamība. Šoreiz šo tehnoloģiju dēvēs par HyperThreading 2.
Ieviesta arī jauna makroarhitektūra Intel NetBurst.
Ieviestas arī 13 jaunas instrukcijas (Prescott New Instructions vai PNI), kuras uzlabos darbu ar kompleksiem skaitļojumiem SSE/SSE2/x87-FP komandās pie mēdiju un spēļu datu apstrādes. Lai darbotos šīs jaunās instrukcijas nevajadzēs speciālas uzturēšanas no operacionālās sistēmas puses (pietiks, ja uztur parastās SSE instrukcijas). Instrukcijas ir pilnīgi savietojamas ar esošo programmu nodrošinājumu, kas sarakstīts iepriekšējiem Intel procesoriem.
Tiek ieviesta jauna datu aizsardzības tehnoloģija La Grande un tiek uzlabota elektroenerģijas vadība.
Procesoru Prescott ražošanas laikā tiek pielietota silīcija deformēšanas tehnoloģija 'strained'. Šādas tehnoloģijas pielietojums būtiski uzlabo processora ātrdarbību. Silīcija atomi tiek nedaudz attālināti viens no otra, samazinās atomāro lauku spēks, kas bremzē starp atomiem skrienošos elektronus. Samazinot zaudējumus pieaug elektronu ātrums par ~ 70%, kā arī veiktspēja par ~ 20%.
Šāda deformēta silīcija kristāla režģis nodrošina lielāku elektronu ātrumu plūsmu un līdz ar to var nodrošināt augstākas tranzistoru frekvences.
Procesori strādās ar mātes plašu čipsetiem Centerwood un Springdale, sistēmas šinas ātrums būs sākumā 800 Mhz un vēlāk palielināsies līdz 1066 Mhz, attiecīgi tiks izmantotas arī atmiņas DDR 400 Mhz un DDR 533Mhz.
Ja problēmas ar 800 Mhz un 1066 Mhz sistēmas šinu nav čipsetu un procesoru ražotājam, tad sistēmas šina ar 1066Mhz rada mātesplašu ražotājiem lielas galvasāpes, un tā tiks ieviesta salīdzinoši vēlāk, jo patreiz vēl tiek domāts un risināts kā novērst signāla pārklāšanos jeb interferenci mātesplašu elektriskajās ķēdēs, pie tādām augstām frekvencēm.
Risinājums varētu būt 6-8 slāņu mātesplates, bet šāds tehnisks risinājums krietni sadārdzina ražošanas izmaksas.
Principā domājams, ka sistēmas šina 1066Mhz tiks ieviesta 2004. gada vidū kopā ar čipsetu Grantsdale, kas uzturēs DDR2 tipa atmiņu, kurai Intel paredz lielu un saulainu nākotni.
Maksimālais operatīvās atmiņas apjoms ar kuru procesori var operēt ir 4Gb.
Parādoties Windows XP 64 bit versijai, šis atmiņas daudzums varētu palielināties, jo procesori satur sevī tehnoloģiju Yamhill, kas ir daļa no Intel x86 - 64 arhitektūras, iespējams procesorā ir arī iekļauta pilnvērtīga Intel x86 - 64 arhitektūra, bet kura nav aktivizēta.
Par to tīklā vēl baumo. Jo konkrētas pozīcijas no Intel puses vēl nav.
Procesori Prescott uztur tagadējo Socket 478 un nākotnes Socket T vai LGA775.
Pāreja uz jauno Socket T tiek plānota ap 2004. gada maiju. Kad parādīsies čipsets Grantsdale.
Pie tam ap 2004. gada beigām tiek plānota jauna Pentium 4 modifikācija Tejas, kas principā ir atkal uzlabots procesors Prescott, tā teikt evolūcija turpinās no Intel puses, bet pilnībā uztur tikai Socket T.
Kaut ko līdzīgu jau esam piedzīvojuši, atceramies pirmos pentium 4 procesorus Willamete uz Socket 423, kad vaidzēja pāriet uz Socket 478.
Ja jaunāko procesoru varēja ar speciālām pārejām pārbakstīt vecā mātē, tad šajā gadījumā procesoru pārejas nebūs iespējamas, un viņas vienkārši nebūs, un mainīt nāksies pilnībā pirkt jaunu mātesplati ar visu processoru, jo šajā procesorā paredzētas ir 775 kājas.
Vēl viens iemesls kāpēc nebūs pāreju ir Socket T uzbūve.
Lielais kāju skaits ir pamatots ar to, ka Intel grib nodrošināt stabilu procesora darbību pie lielām takts frekvencēm, un nevis ar sistēmas šinas maiņu.
Būtiski ir arī tas, ka procesorus Tejas sākumā ražos pēc 0.09 mikronu tehnoloģijas, bet vēlāk apmēram pēc pusgada tiks uzsākta ražošana pēc 0.065 mikronu lielas tehnoloģijas. Procesori Tejas pārņems Prescott iesākto maršu uz gigaherciem, plānots ka procesori Tejas iznāks sākot no 4,4 Ghz līdz pat 7 ghz takts frekvencei, ar daudz lielāku L1 (L1 apjoms palielināsies atkal par 8kb) un L2 keš-atmiņām (savukārt L2 atmiņa palielināsies divkārt, tas ir 2mb), un lielāku šinas frekvenci, ap 2005. gadu jau būs izstrādātas un nonākušas pārdošanā DDR2 667 Mhz atmiņas, kas nodrošinās sistēmas šinas ātrumu 1200 Mhz.
Uzlabota tiks arī HyperThreading tehnoloģija, kuru jau Intel nodēvēja par HyperThreading III.
 |
Intel pentium 4 Tejas, saskaitam 775 kājiņas :) |
Čipsets Grantsdale, kas principā atšķirās no Springdale ar to, ka pilnībā tiek orientēts uz jauniem procesoriem Tejas, kas izmantos soketu LGA755.
Čipsets, uzturēs atmiņas tipus DDR un DDR2 līdz 667Mhz, uzturēs 6 PCI, 4 jaunās šinas PCI Express x16 (no kuriem reāli brīvi izmantošanai tiks piešķirti tikai 2 gab. , jo pārējos izmantos noteikti iebūvētā Intel Gigabit Ethernet un 802.11 a/b tīkla kontrolieri ) , 8 USB 2.0, 4 Serial ATA un viens ATA 100 ports. Klāt vēl nāks jauns audio kodeks Azalia, kurš mācēs uzturēt Dolby Digital, SACD, DVD Audio, runas atpazīšanas funkcijas, voice-over-ip un multiplūsmas uzturēšana (līdz 15 plūsmām).
Pavisam pieejami būs trīs veidu Grantsdale čipseti - Grantsdale-P, Grantsdale-G ar integrētu grafisko kodolu, un Grantsdale-GL ar samazinātas jaudas integrētu grafisko kodolu.
Resumē. Ko tad mēs galu galā saņemsim no Intel 2004. gadā.
Procesoru ražošanā tiks izmantota "strained" tehnoloģija.
Pāreju no 13 mikronu tehnoloģijas uz 9 mikronu, 2005. gadā arī uz 6,5 mikronu tehnoloģiju.
HyperThreading II/III izmantošana procesoros.
Palielināta keš-atmiņa L1 16Kb un L2 1Mb. Procesori, kuri tiks izgatavoti pēc 6,5 mikronu tehnoloģijas L1 24Kb un L2 2Mb.
Sistēmas šinas ātruma palielināšana 800 Mhz un 1066 Mhz. Procesori, kuri tiks izgatavoti pēc 6,5 mikronu tehnoloģijas izmantos 1200 Mhz. Caurlaidība attiecīgi 7,4 8,5 9,6 Gb liela.
Takts frekvences palielināšana līdz 5Ghz, vēlāk arī līdz 9Ghz.
Pāreja uz 775 kontaktu Socket T.
Čipseta Grantsdale parādīšanās (ar jauno ātro PCI Express x16 šinu).
Divkanālu atmiņas DDR2 533Mhz izmantošana un atmiņas caurlaidība līdz 8,4 Gb/s.
Iespējama atmiņas ierobežojumu 4Gb pārvarēšana un 64bit skaitļošanas izmantošana.
Samazinās izmaksas Ghz/$.
 |
Šādi Intel iedomājās nākotnes datoru mājās un darbā ar Prescott vai Tejas procesoriem iekšā. |
Šādi procesori tiks ražoti un sagaidāmi no Intel tuvākā nākotnē, mums tik atliek krāt naudiņu :), ilgi nav jāgaida:
|
p.s. Intel plāno līdz 2010. gadam sasniegt 20 - 25 Ghz takts frekvences robežu. :)