cietnījamajiem lasītājiem paredzētais cietnis
ZinasSpēlesWinampPopsciMobileFailiLinkiViedoklis
08:57 Par maziem zaļiem cilvēciņiem. Skatīt multenes... [www.greenman.ru]
13:15 Zvaigžņu karu jaunākā epizode sauksies Star Wars: Revenge of the Sith un noskatīties to varēsim 2005. gada maijā. [yahoo news]
14:51 No Ņujorkas uz Londonu 54 minūtēs. Tas viss ar vilcienu, kas pārvietosies ar ~8000 km/h ātrumu. Vai tas ir iespējams? [media.dsc.discovery.com]
14:15 Interneta "tētis" iecelts bruņinieku kārtā. [www.digitmag.co.uk]
13:59 Teorija par to, ka melnajā caurumā viss pazūd bez pēdām var izrādīties nepatiesa un 21. jūlijā Stephen Hawking centīsies to pierādīt. [new scientist]
[RSS]



ADVANCED


 Nav cepuminju, nav polla. [kļæ½pļæ½c?]
Floppy diskus...
 
  Izmantoju ikdienā   8% (48)
  Pa retam izmantoju   58% (352)
  Neizmantoju vispār   28% (170)
  Kas ir Floppy?   7% (42)
13 komentāri | visi citi...


ļæ½odien vardadienas svin:
Aldonis, Agija, Ranta, Gudrūna
*/?> Nimepļæ½evalised on:
Joonas, Joakim, Kimmo
ļæ½iandien vardadieni ļæ½vencia:
Virmantas, Rusnė, Meda, Ferdinandas, Gvidonas

 Hosted by DEAC
 Server by M79


 da worst
 pods
flash.lv
?>  self
*/?>

  Aizsļæ½ti ziļæ½u par ļæ½o elļæ½to rakstu sev, savam draugam vai naidniekam Izdrukļæ½ ļæ½o nejegļæ½ pļæ½rkļæ½lo ziļæ½u uz sava exelentļæ½ printera Tev gan jau ka ir kaut kas piebilstams par ļæ½o megaziļæ½u (20)  

Lūgtum mani nesist un nespārdīt, ja kaut kas šai rakstā nav korekti. Neesmu kvantu fizikas zinātājs. Vidusskolas kurss ir viss, kas manā dzīvē ir bijis saistībā ar kvantu fiziku. Arī to es neatceros ;) Tieši tāpat - neesmu speciālists kvantu datoros. Es tomēr atļaušos riskēt ;)
 

Viela ;)
Viela ;)
Tātad.. Sāksim ar mazu daļiņu teorijas.

Kvantu datori tiek veidoti no qbitiem, jeb kvantu bitiem. Tie, savukārt, rodās, pateicoties vairāku atomu un to daļu kvantu īpašībām (certain quantum properties). Šīs daļiņas (qbiti) spēj gan saturēt informāciju, gan apstrādāt to. Neprasiet man, kā :)

Kvantiem ir īpatnība, ka tie var saturēt vienlaicīgi vairākas vērtības. Diezgan nesaprotami, ne? :) Tas ir apmēram tas pats, ka ja datora bitam būtu nevis divas, bet vairāk vērtības. Praktiski to iedomāties var šādi - ja qbitam ir divas paralēli iespējamās vērtības (dimensijas), katra no kurām var būt vai nebūt, tad qbita vērtība var būt 00, 01, 10 un 11. Ja trīs, tad no 000 līdz 111. 

Vēl viena no visnotaļ interesantām lietām ir tā, ka par šādiem objektiem (kvantiem dotajā gadījumā) nevar absolūti pateikt - tie apskatāmajā telpas vietā ir vai nav. Līdz ar to, jamos raksturo ar iespēju (statistiskā ziņā) tiem atrasties kādā noteiktā telpas vietā. Šādi skatoties, jebkurš kvants var vienlaicīgi atrasties vairākās vietās..

Bet tas bija offtopic.

Norādot šiem qbitiem to vērtības un to, kā tiem savā starpā ir jāsadarbojas, tos var ieprogrammēt dažādu darbību veikšanai. Un šīs darbības tie veic neskaitāmas reizes ātrāk kā jebkurš mūsdienu dators.

Ir diezgan daudz problēmas, kuras nācās risināt. Viena no tām ir tā, ka ir ļoti grūti likt kvantam noturēt savu vērtību nepieciešamo laika sprīdi. Jo tiklīdz notiek kaut mazākā iejaukšanās no malas, tas savu vērtību haotiski maina. Šāda pati problēma ir ar nolasīšanu - kaut minimālākās izmaiņas vidē, kurā atrodās atomi, liek tiem mainīt savas vērtības.

IBM gudrīši šim nolūkam izmanto kodolmagnētisko rezonansi (uff kas par vārdu, iespējams, ka nepareizi tulkots - Nuclear Magnetic Resonance (NMR)). Tās pamatā ir divi procesi - ar radioviļņu palīdzību tiek uzstādīta daļiņu enerģija, lai tā tālāk varētu kontrolēti sadarboties ar citām daļiņām. Un tad, nolasot daļiņu spektru, tiek uzzināts rezultāts (stāvoklis, kādā ir atomi pēc 'aprēķiniem'), kurš tālāk jau tiek pārveidots saprotamā veidā.

Pats kontrolējošais aparāts
Pats kontrolējošais aparāts
Kāpēc vaig šādu datoru? Ir divi pamatiemesli. Viens no tiem - atomi savu enerģijas līmeni maina šausmīgi ātri. Neiedomājami ātrāk nekā visātrākie datori spēj to darīt ar bitiem. Otrs iemesls ir tāds, ka pareizi nostādot risināmo uzdevumu (pareizi 'programmējot' atomus), katrs no qbitiem var būt vesels procesors. Kā rezultātā, ir iespējams panākt, ka 1000 jonu veido 1000 procesoru jaudu..

Vēl viena problēma ir, kā atrast algoritmu jeb veidu, kā jāprogrammē kvanti, lai tie risinātu konkrētu uzdevumu. 70jos un 80jos gados, kad šie datori tika minēti, kā nākotnes skaitļošanas ierīces, lielākā daļa bija skeptiski noskaņoti, jo uzskatīja, ka nav iespējams atrast uzdevumu (to noformulēt), lai kvanti tos atrisinātu.

Taču 1994. gadā viens tēls (Peter Shor) no AT&T labaratorijas izstrādāja metodi hipotētiskam qvantu datoram, ar kuras palīdzību var atrast divus pirmreizinātājus (laikam tā sauc pirmskaitļus, kurus reizinot iegūst kādu ciparu:) jebkuram skaitlim. Piemēram, skaitlim 15 tie ir 5 un 3. Šo algoritmu nosauca ļoti neorģināli - šora algoritms :) Tas bija pierādījums tam, ka kvantu datori ir spējīgi reāli darboties.

Un tad visi ķērās klāt pie šī perspektīvā pasākuma, veidojot citu uzdevumu risināšanas algoritmus un praktiski radot tehnoloģijas, lai realizētu šos datorus dzīvē.

Tad nu līdz šim radītie kvantu datori sastāvēja no diviem, trim un pieciem kvantiem. Pirmais, kurš reāli kaut ko darīja, bija 3-qubitīgais dators. Tas realizēja datubāzes meklēšanas algoritmu, kuru izdomāja kāds Grūvers. Aprakstīts jamais ir te. Tas skaitoties ļoti vienkāršs.

Un tagadiņās IBM radīja 7 qbitus lielu kvantu datoru, kurš atrisināja fantastiski sarežģītu uzdevumu - atrada pirmreizinātājus skaitlim 15. Tie ir 5 un 3. Lai arī cik ļoti neliktos smieklīga šī problēma, bet tika pierādīts, ka kvantu datori ir spējīgi risināt specifiskas problēmas.

It kā jau nekas tāds tas nav. Taču, ja tiks radīti tiešām pieejami (lai arī speciālistiem) kvantu datori, pasaulē esošā kriptogrāfija kritīs. (Lielākā daļa no publiski lietotajām ir balstīta tieši uz šo fīču, ka sareizināt divus lielus pirmskaitļus ir ļoti viegli, taču sadalīt skaitli pirmreizinātājos ir šausmīgi ilgi. Par to varbūt citreiz :))

IBM uzsver, ka fantastisks nav realizētais algoritms un korektas atbildes iegūšana, bet gan tas, ka viņi ir spējuši kontrolēt molekulu skaitu, rakstāmu ar astoņpadsmit nullēm. Un tas, ka viņi eksperimenta laikā ir spējuši kontrolēt šo daļiņu enerģiju.

Taču ir ļoti grūti sintezēt molekulas, kuras saturētu stipri vairāk nekā septiņus qbitus. Tieši tāpēc tagad, kad ir pierādīta kvantu datoru funkcionalitāte, tiks meklēti citi veidi, kā radīt viegli paplašināmas sistēmas ar stipri vairāk qbitiem.

Viela, kura tika izmantota, formulas veidā izskatās šādi: C11H5F5O2Fe un saucās briesmīgi (apmēram pentafluorobutadienila ciklodienildikarbonilmetāla komplekss.. [ķīmija arī nav mana stiprā puse;)]).

Šie datori anyway nekad neatradīsies uz tava galda un tu uz tiem nedzenāsi kādu übergāmi. Tie var tikt ieprogrammēti tikai konkrētiem uzdevumiem. Tie visticamākais, ka palīdzēs darīt šausmu lietas ar cipariem kādās labaratorijās un lielās valsts organizācijās.

Molekula
Molekula

Gatavojot šo rakstu izmantoti materiāli no www.research.ibm.com, www.whatis.com, www.howstuffworks.com, kaa arii, protams, www.google.com.

 
Atpakaļæ½ | Uz augļæ½u | Komentļæ½t (20)
Prev: Ziņas / Izdomāts Krievijā, izgatavots Latvijā
Next: Ziņas / Valsts institūciju Ziemassvētki?
© 2000-2024 Cietnis.lv.
c0ded by laacz
Hostingu piedāvā DEAC
Hardware piedāvā m79
php/mysql on redhat/apache
Statistika powered by counter.lv
Jebkuru materiālu pārpublicēšana vai izmantošana bez atsauces uz cietnis.lv
ir aizliegta. Izmantojot materiālus no cietnis.lv, pirms to darīt, ir nepieciešams
sazināties ar autoru un noskaidrot izmantošanas noteikumus.