Kādu dienu mans brālītis sēdēja pie čomiem un strēba alu, kad rādās mežonīgi ņiprā doma - izjaukt cietni. Domāju, tāpat visiem skaidrs ka, šoreiz runa neiet par "šo" cietni, bet gan par tiem pārējiem "cietņiem". Cietnis, protams, nebija nekāds tur 80Gb Maxtor, bet cietnis ir un paliek cietnis. Pie rokas gadījās tīri nikna Nikon digitālā fotokamera ar ko tas viss tika iemūžināts.
Gan jau ka Cietņa auditorijā ir arī kāds kuram nav nekādas nojausmas, kā uz viņa cietnīša  glabājas viņa mīļākā Pamelas Andersones „tapete”.

Būtībā, nav vēlmes plaši izplūst garos tehnoloģiskos terminos. Domāju, tapat jau diezgan interesanti paskatīties. Sīka piebilde, "don't try this at home", jo pēc izjaukšanas un kopā  salikšanas nedodu ne pieci ka Jūsu cietnis atteiksies turpīnāt jebkādu sadarbību ar Jums.

Vāciņ' nav Vāciņ' nav no sāniem. Pazūd disks, kur viss tiek rakstīts.

Kaut kā, tā. Daudzmaz cienīga cietņa komplektācija. Skats uz radošo processu (laikam jau postošo) no malas