Kāpēc mirst cietņi? Viss šai rakstā ir tikai mans subjektīvais viedoklis un nekas vairāk. Domas, pārdomas, secinājumi. Pacelšu atkal nemierīgo tēmu par cietajiem diskiem, kuri mirst. Mirst visi, arī cietie diski, un un nav starpība kuras firmas. Diemžēl nē. Mirst i IBM, i Fujitsu, i Quantum, i Seagate, Western Digital. Fakts. Nepaiet ne mēnesis, vai pat pusgads un jaunais cietnis ir miris.

Latvijas preses tirgus nevar palielīties ar lielu skaitu visādu IT (tehnoloģijas, mobilie, whatever) jomai veltītu žurnālu klāstu. Taču vairāki žurnāli un pat 2 avīzes ir - pie avīzēm pieskaitam krievu valodā iznākošos Digital Times un Internet Review (nekad dzīvē neesmu redzējis), savukārt no žurnāliem mums E-pasaule, NEXT, kā arī Computer Show un MG krievu valodās.
Neteiksim, ka konkurence ir ļoti sīva, jo katram no šiem izdevumiem ir savs pircēju lauciņš un bieži vien viens cilvēks pērk vairākus Latvijā iznākošo "datorpresi". Patiesībā, viss ir klusi un mierīgi.

Taču dažiem šis miers nepatīk. Ar to izcēlās žurnāls Computer Show, kurš diez vai var palepoties ar plašu tirāžu un drausmīgāko popularitāti. Par rakstu kvalitāti neņemos spiest:
1) Dažādu iemeslu dēļ mans viedoklis nevar būt objektīvs;
2) Pēdējo reizi turēju rokās šo izdevumu pirms pāris gadiem, ja nemaldos:)

Tātad, visi draudzīgi aizejam uz šo lapu un ieraugam "reportāžu no ielām" par to, cik bēdīgi klājas jau minētajiem izdevumiem Digital Times un MG. Ieraugam fotoreportāžu no sērijas - gājām pa ielu, ieraudzījām miseni, kurā bija saburzīts Digital Times. Taču vēl pēcāk sastapām onku ar nosliecēm uz alkoholu ar žurnālu MG rokās! Protams, nofotogrāfējām - tāds ārpāts!

Izlasīju šo te interviju, ko deva avīzei Čas mp3 saita sound.lv administrators. Kārtējo reizi nācās konstatēt, ka mēs Latvijā mākam daudz d***t, bet maz darīt.
Lūk dažas domas izlasot šo "Ļebeģeva vietā nolikšanas pamācību". Vispirms Sound.lv sevi atļaujas nosaukt par "internet-smi" t.i. interneta mēdiju. Līmenis, vai ne? Saits, kurā 95% ziņu ir pārpublicēti no Krievijas oriģināliem un 2x reizes mēnesi pievieno kādu mp3 failiņu, sauc sevi par mēdiju. Lielummāniju no viņiem droši var aizņemties - tās viņiem daudz.
Tālak. Sound.lv ir kā self-promote projekts Baltic Option firmai, kura piedāva internet risinājumus. Saprotiet, ir ļoti smieklīgi klausīties šādus komentārus no firmas pārstāvjiem, kuru veikums nu nekādīgi nepārliecina. Nesalīdzinot nemaz ar design.ru portfolio. Varētu saprast šādu brēkāšanos no tādām kompānijām kā ADM, Vide Infra, Rhino Dizains, bet nu konkrētā kompānija, atvainojiet...

Nez kāpēc vienas firmas (nebūt ne tirgus līderis) pārstāvis atļaujas runāt visas Latvijas IT vārdā? Un galu galā - vienas firmas uzbraucienā otrajai objektivitāte zūd - katrs cīnās par savām interesēm.

Jebkurā gadījumā - galīgi nav laika, lai izklāstītu savas domas pilnība - tas diez vai ir vispār vajadzīgs. Taču varu pateikt vienu - esmu ticies ar Ļebeģevu ievērojami vairāk nekā šīs kompānijas pārstāvji un uzskatu, ka no viņa var un vaig daudz ko mācīties. Kaut vai to pašu self-promotu.
Izlasiet obligāti šo interviju - būs tik tiešām noderīgi. Kaut vai jautrībai.

Mani tikko no darba atrāva paziņojums par to, ka jau kādu laiku internetdienu lapā ir vērojamas nominācijas...
Un es sapratu, ka viss. Latvija kļūst par izsmiekla objektu arī weba jomā. Tas liek bēdīgi nokārt galviņu un iet meklēt citu darbu. Weba attīstība nevienu te neinteresē. Tikai naudiņu savākt un pēc mums kaut ūdens plūdi. Un ja vēl tikai tas! Nedomāt par to, kas būtu efektīgāk un ērtāk un labāk. Na bui dui kaut ko uztaisīt. Un basta. Ech.
Labi, beigšu šito sviestu. Tagad dažus nominantus - lai arī Jums rastos iespaids.
update Raksta beigās ir divi meili no cilvēka, kurš palūdza tos pielikt rakstam... Man paliek aizvien skumjāk..

Šorīt agrā rītā sēdos autobusā, kas kursē no Liepājas uz Rīgu. Reiss ar kuru ik nedēļu braucu pa darīšanām uz Rīgu parasti ir pustukšs - maksimums pirmdienas rītā ir aizpildīts. Taču šoreiz šoferis pie iekāpšanas uzreiz paziņoja, ka autobuss ir pilns - nāksies stāvēt kājās. Neko darīt. Aizbraucot līdz autoostai (iekāpšana busā notika manā mikrorajonā) ieraudzīju padrausmīgu skatu - kādi 10 vienkārši cilvēki, kas ļoti stipri izcēlās starp veselu baru melnā ģērbtu cilvēku bara. Tuvāk piebraucot kļuva skaidrs, ka viss šis drūmais bars ir murmoņu desants mūsu dzimtajā pilsētā un visi nolēmuši šodien doties uz Rīgu.
Laimīgā kārtā kājās nenāca stāvēt - kāds pasažieris nogulēja, savukārt es sēdēju viņam rezervētā vietā:) Apkārt man sēdēja 2 murmoņu jaunietes no priekšas, 2 murmoņu jaunieši no aizmugures un blakus murmonis opapā. Pirmām kārtām pārsteidza disciplīna - iekāpjot autobusā NEVIENA vārdiņa savā starpā no murmoņu puses - apsēžas savā vietiņā un jūtas laimīgi.